2016. gada 27. oktobrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā notika inovāciju diena pedagogiem „No prasmēm uz kompetencēm”. Tajā piedalījās ap 140 pedagogu.

Pasākumu atklāja VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece ar informāciju “Par plānotajām izmaiņām mācību saturā”. Viņa iepazīstināja ar galvenajām vadlīnijām un projekta būtību.

Šodienas skolas izaicinājums ir sagatavot bērnus un jauniešus sekmīgai nākotnei mainīgā pasaulē, ne tikai iegūt zināšanas un prast tās mērķtiecīgi un atbildīgi izmantot, bet arī attīstīt spēju un vēlmi turpināt mācīties, sacīja I. Upeniece. Tādēļ mācību procesa centrā jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un iegūt prasmes lietot zināšanas.

Kompetenci pilnvērtīgi iespējams attīstīt un novērtēt tikai koordinētā rīcībā. Tāpēc kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešanā galvenā uzmanība jāpievērš tieši mācīšanas pieejas maiņai, skaidroja VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja. Plānots, ka kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana tiks uzsākta pakāpeniski no 2018. gada 1. septembra. Īstenojot kompetenču pieeju, saglabāsies mācību priekšmetu sistēma, nostiprināsies sadarbība pedagogu starpā skolas līmenī mācību darba plānošanā un īstenošanā.

Plānotajās izmaiņas mācību saturā ir veidotas sasaistē ar Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014 – 2020. Tajā noteiktas vairākas prioritātes un rīcības virzieni to sasniegšanai. Zem prioritātes “ Cilvēka drošumspēja” atrodams rīcības virziens “Kompetenču attīstība”. Kā teikts NAP: “Lai cilvēkam būtu iespēja iegūt un strādāt cienīgu darbu un gādāt par sevi, saviem tuviniekiem un sniegt ieguldījumu valsts attīstībā, nepieciešamas dažādas kompetences (zināšanu, prasmju un attieksmju kopums).”

Tāpat tajā norādīts, ka visiem bērniem un jauniešiem līdz 2020. gadam jānodrošina kvalitatīva pamatizglītība un vidējā izglītība, kā arī pieeja tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un kopt savus talantus. Tiek uzsvērts, ka kompetences jāpilnveido visa mūža garumā, jo mēs nevaram paredzēt nākotnes vajadzības.

Inovāciju dienā pedagogiem tika piedāvātas vairākas radošās darbnīcas.

Agita Ozoliņa, Jelgavas pilsētas angļu valodas MA vadītāja, Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja, iepazīstināja pedagogus ar “Mobilo ierīču jēgpilna izmantošana mācību stundā”. Šajā darbnīcā pedagogi varēja uzzināt konkrētus ieteikumus, kā, attīstot digitālo kompetenci, pēc iespējas veiksmīgāk ieviest efektīvu un noderīgu mobilo ierīču lietojumu mācību procesā, jo nenoliedzami, ka to izmantošana iegūst arvien lielāku popularitāti gan mācību procesā klasē, gan ārpus nodarbībām klasē. Mobilo ierīču jēgpilna lietošana uzlabo kopējo skolēnu motivāciju, īpaši to, kuru spējas nav augstas. Vēl pie ieguvumiem jāmin mācību procesa dažādība, izmantojot atšķirīgu interneta resursu pieejamību, tāpat tas nodrošina formatīvās vērtēšanas iespēju paplašināšanu, kā arī skolēnu digitālo prasmju attīstību un daudzveidīgas sadarbības un komunikācijas iespējas.

Matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju kompetencei veltīto darbnīcu “Leņķi, daudzstūri, diagonāles - uzskatāmi un vienkārši” vadīja Montesori skolotāja Ieva Liepiņa. Pirmsskolas un sākumskolas pedagogi pedagogi iepazinās ar Motesori materiāliem un to izmantošanas iespējām ģeometrijas apguvē. Kā zināms, mazi bērni ir ļoti motivēti kļūt patstāvīgi un iemācīties lietas darīt paši. Viņi nepacietīgi vēlas izmantot iespēju trenēties un pilnveidot savas spējas. Pedagogi “spēlējoties” varēja iejusties bērnu lomā un izmēģināt paši atklāt ģeometrijas sakarības.

Pirmskolas un 1. klašu pedagogiem bija iespēja apmeklēt ZRKAC FasTracKids skolotāju Sanitas Šabanskas un Intas Leilandes vadīto interaktīvo darbnīcu “21. gadsimta prasmju attīstīšana programmā FasTracKids”. Programma veido stabilu pamatu turpmākajām mācībām un stimulē bērnu dabiskās zinātkāres nostiprināšanos. Uzsvars šajā programmā ir likts nevis uz jautājumu “ko domāt”, bet gan “kā domāt”. Minētās darbnīcas mērķis bija stiprināt problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas kompetenci.

Aira Aija Krūmiņa, IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā referente, piedāvāja darbnīcu par mācīšanos mācīties - “Informācijas strukturēšanas un vizualizācijas iespējas mācību procesā”. Tajā tiks sniegts metodiskais pamats vizualizācijai un informācijas kartēšanai, ieskats argumentācijas mākslā, gan teorētiski, gan praktiski apgūts domu, jēdzienu, argumentu karšu izveides principi. Notika visu minēto instrumentu salīdzināšana, apzinātas situācijas, kurās katrs no minētajiem instrumentiem sniegs efektīvāku rezultātu.

Skolotāja profesijā notiek nepārtraukta komunikācija ar skolēniem, tāpēc ir nepieciešams uzlabot savas uzstāšanās prasmes un sekot līdzi jaunākajām tendencēm. Saziņas prasmes kompetencei tika piedāvāta “Publiskās uzstāšanās guru: prezentācija”, ko vadīja televīzijas un kino producente, pasniedzēja Elena Katerina Kuzminčuka. Kādi ir būtiskākie jautājumi, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot prezentāciju, kā sekmīgi sasniegt mērķi – informēt, pārliecināt, motivēt? Pasniedzēja stāstīja par prezentācijas veidiem, plānošanas posmiem, izplatītākajām kļūdām, uzskatāmā veidā demonstrēja piemērus.

Madlēna Gulbe, grāmatnīcas ,,Globuss” radošo darbnīcu apgāda vadītāja, grāmatas “Greznumlietas” autore, radošajā darbnīcā “Spilgtai un radošai izpausmei” aicināja pedagogus, praktiski darbojoties, gūt jaunas idejas, kā attīstīt bērnu radošo domāšanu un jaunrades prieku.

Viena no pamatkompetencēm ir sadarbība. Arī pedagogiem, realizējot kompetenču pieeju, būs jāsadarbojas. “Pedagogu sadarbības kompetence. Iespēja vai apgrūtinājums” – ar šādu radošās darbnīcas nosaukumu Sandra Pallo un Daina Romanovska, personāla attīstības un vadīšanas ekspertes, apmācību vadītājas, aicināja pedagogus apspriest, kas tad īsti ir kompetence, kas ir sadarbība, un veidot kopēju redzējumu un izpratni par sadarbības kompetenci un tās attīstības iespējām.

Šī gada inovāciju dienas plašajā piedāvājumu klāstā katrs pedagogs varēja atrast sev interesējošas tēmas, kurās iedziļināties un par ko padomāt, kā arī idejas un ierosmi turpmākajam darbam. Ja ir kopējs mērķis, mums, pedagogiem, uz to jāiet nevis katram atsevišķi, bet visiem kopā.