Neizpaužot emocijas, varam saslimt

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā sadarbībā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi 12. novembrī pl. 18:00 notika bezmaksas lekcija “Kā emocijas atsaucas uz mūsu fizisko veselību”. Pasākuma lektors bija Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Miksons.

Mēs visi izjūtam vienas un tās pašas emocijas, ko citos vārdos sauc arī par pamatafektiem – prieks, interese, pārsteigums, bailes, dusmas, riebums, kauns, skumjas un vainas izjūta. Jautājums ir par to, vai mēs izjustās emocijas varam izpaust un kas notiek tad, ja tās sevī apspiežam. 

Somatizācija un pat hroniskas slimības, kas rodas no apspiestām emocijām, liecina par nopietnām psihoemocionālās veselības problēmām. Noliegums, projekcija, idealizācija/devalvācija, pārnese, racionalizācija un moralizācija ir emociju izpausmes dažādie veidi, kurus atpazīstot un saprotot varam pasargāt sevi no veselības problēmām.

Bieži saskaramies ar emociju pārnesi. Piemēram, kāds mūs darbā sadusmo, mēs emocijas neizpaužam, bet, aizejot mājās, savu neapmierinātību realizējam, nepamatoti uzbrūkot tuvākajiem cilvēkiem, visbiežāk ģimenes locekļiem.

Ko darīt situācijās, ja atpazīstam kādu no psihoemocionālās veselības šķēršļiem? Psihoterapeits A. Miksons iesaka, ka tad svarīgi konstatēt faktus, respektīvi, identificēt konkrēto emociju un pieņemt to, jo visas emocijas ir īstas. Jebkura no emocijām ir svarīga un nepieciešama, pat ja bērnībā mums ir iemācīts, ka kāda no tām ir lieka vai nepareiza. Rūpēties par savu emocionālo veselību nozīmē arī iemācīties pazīt un paust savas emocijas un, galvenais, runāt par tām ar saviem līdzcilvēkiem, dalīties pārdzīvotajā, izjustajā un meklēt sapratni.

5. decembrī plkst. 18.00 aicinām uz otru ārsta psihoterapeita A. Miksona lekciju. Šoreiz par mūsdienās tik bieži sastopamo izdegšanu – kā to atpazīt, kā līdz tai nonākam un kā sevi no tās pasargāt.

Atgriezties