Biznesa pavasaris
Publicēts: Ceturtdien, 2019. gada 11. aprīlī 11:40

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā 2. februārī notika pasākums “Biznesa pavasaris”. Lai iekoptu savu biznesa dārzu, sākotnēji ir jāizaudzē – jārada idejas. Lai saprastu, kā idejas radīt un attīstīt, iepriekš piesakoties, bija iespēja tikties ar ideju vadības eksperti, biedrības “Ideju un inovāciju institūts” valdes priekšsēdētāju Elīnu Miķelsoni “Ātrajā randiņā”. Pasākuma turpinājumā AS “SEB banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāstīja par ekonomikas perspektīvām un nozīmīgākajiem izaicinājumiem, lai pamatojoties uz ekonomiskās situācijas izpratni un zināšanām, iekoptu savu biznesa dārzu.

Globāli skatoties, galvenie secinājumi, ar kuriem dalījās makroekonomikas eksperts, bija, ka globālā izaugsme palēninās, bet pozitīvi uzplaiksnījumi vērojami Ķīnā. Procentuāli vislielākā izaugsme ir tieši šai valstij – 35, 2%, tai seko ASV ar 17, 9%, Indija ar 8,6 %, atstājot ES ārpus top 3, ar 7.9%. Kopumā ņemot, Āzijas tirgus aizvien vairāk ietekmē ekonomiskos procesus globālā mērogā, tādēļ kopējā atkarība no šī reģiona ekonomiskās attīstības palielinās.

Vēl viena būtiska tendence ir mākslīgā intelekta, robotizācijas un automatizācijas iespēju paplašināšanās un attīstība, kas iet roku rokā ar tehnoloģiju attīstību. McKinsey Global Insitute pētījums, kas aptvēra 46 valstis, liecina, ka apmēram 5% profesiju iespējams pilnībā automatizēt, bet lielākajā daļā profesiju iespējams automatizēt 30% no darbībām. Tiek prognozēts, ka mākslīgā intelekta ietekmē globālais IKP 2030. gadā būs par 14% jeb 15,7 triljoniem dolāru lielāks. Salīdzinājumam – tas ir vairāk nekā pašreizējā Ķīnas un Indijas ekonomika kopā.

Turpinājumā D. Gašpuitis pievērsās Latvijas situācijai, norādot uz to, ka ekonomiskais noskaņojums mūsu valstī ir gana labs, ar mēreniem izaugsmes tempiem. Ekonomika ir cikliska, tas nozīmē, ka saglabājoties mērenam izaugsmes ātrumam, iestājoties nākošajai krīzei, sekas nebūs tik smagas kā 2008. gadā.

Skatoties reģionālā griezumā, nevienlīdzība darba samaksā saglabāsies, tādēļ tendence, ka iedzīvotāji pārcelsies tuvāk pilsētām, saglabāsies. Atalgojuma līmenis Latvijā liecina par to, ka minimālās algas saņēmēju skaits samazinās un palielinās pārējos līmeņos (virs minimālās algas) saņemošo darba ņēmēju kopums. Visvairāk valstī nodarbināto ir ar augstāko izglītību, taču bezdarba līmenis, līdzīgi kā pasaulē, ir samērā neliels. Aktuāla problēma ir sabiedrības novecošanās. Jautājumu par to, kā atrast naudu pieaugošajiem izdevumiem – pensiju un pabalstu maksāšanai – varētu rast, aktīvi iesaistoties tehnoloģiju nodrošinātajās iespējās, piemēram, e-komercijā, jo latviešiem radošuma potenciāls ir, taču to jāspēj izlietot ne vien mākslas jomā, bet arī citās. “Virtuālā pasaule izplešas, mums ir zināšanas un spēja tajā dod savu pienesumu, tāpēc jāatceras, ka nafta mums ir galvā,” runājot par Latvijas vērtīgāko resursu – cilvēku, prezentāciju noslēdza makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pasākuma turpinājumā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, Jurijs Strods iepazīstināja klātesošos ar lietotni “Jelgavas pilsēta”, kura ir pieejama ne vien mobilajā versijā, bet skatāma arī citās ierīcēs, adresē www.e-telpa.lv. Tajā būs iespējams uzzināt aktuālo informāciju tūristiem – angļu, krievu, latviešu un kaimiņu, lietuviešu valodā, lasīt pilsētas aktuālās ziņas, redzēt informāciju par temperatūru pilsētā un nākotnē arī upēs – Lielupē un Svētē, uzzināt par sabiedriskā transporta kustību, piemēram, saprast, vai autobuss kavējās, kā arī citiem satiksmes ierobežojumiem vai norādīt uz kādām nepilnībām uz ceļiem.

Biznesa pavasara ietvaros liela interese bija par individuālām konsultācijām grāmatvedības jautājumos. Konsultācijas pie praktizējošas grāmatvedes, z/s Gaujas īpašnieces Sarmītes Zemenes galvenokārt apmeklēja topošās uzņēmējas, lai izdarītu labāko uzņēmējdarbības formas un nodokļu maksāšanas veida izvēli. Konsultācijas par digitālo mārketingu pie ZRKAC uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas galvenā speciālista Agra Krūmiņa apmeklēja galvenokārt esošie uzņēmēji, lai veiksmīgāk virzītu tirgū produktu vai pakalpojumu. Par finansējuma iespējām interesentus informēja AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” pārstāvji.

Praktiskos  seminārus gan fiziskām personām, gan atsevišķi saimnieciskās darbības veicējiem vadīja VID pārstāves Sanita Vīnava un Tatjana Kolča – par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu un iesniegšanu EDS.  Iemaņas, zināšanas un prasmes darbā ar tiešsaistes dizaina rīku canva.com seminārā sniedza ZRKAC pārstāvis Agris Kalniņš.

Kā novērtēja pasākuma dalībnieki, Biznesa pavasara diena bija bagāta domām, idejām, impulsiem un zināšanām, kas kalpos kā pamats tālākai uzņēmējdarbības attīstībai.

Galerija

Biznesa pavasaris
Atgriezties