Veselības veicināšana darbavietās - darbinieku labizjūtas un pilnvērtīgu darba spēju uzlabošanai

13. decembrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūtu notika seminārs “Veselības veicināšana darbavietās – problēmas, iespējas un pieredze”, akcentējot visbiežāk novērotās darbinieku veselības problēmas, darba vides radīto stresu, iespējamos risinājumus un labās prakses piemērus Latvijas un ārvalstu uzņēmumos.

Semināru vadīja RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors un docētājs Ivars Vanadziņš, raksturojot sabiedrības veselības situāciju Latvijā. Tika iezīmētas nozīmīgākās sabiedrības veselības problēmas Latvijā, tostarp stresa radītās sekas un COVID-19 krīzes ietekme. Tika uzsvērts, ka Latvijā visizplatītākās ilgtermiņa slimības, kuru rašanās cēloņi ir saistīti ar darba vidi, ir muskuļu-skeleta sistēmas saslimšanas un stress, tā radītās nelabvēlīgās sekas.

Klātesošie tika iepazīstināti ar koncepciju “Veselības veicināšana darbavietās” un tās pamatojumu. “Veselības veicināšana darbavietās ir moderna pieeja uzņēmuma darbības organizēšanā, kura ir vērsta uz veselībai nelabvēlīgu ietekmju samazināšanu un novēršanu, nodarbināto veselības potenciāla  pilnveidošanu un labklājības nodrošināšanu darbavietās,” informēja Ivars Vanadziņš.

Tika aplūkotas iespējas veselības veicināšanas īstenošanai darbavietās, apkopojot dažādus praktiski īstenojamus piemērus un iespējas. Fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida sekmēšanu darba vidē iespējams īstenot, nodrošinot darbiniekiem daļēji apmaksātu sporta nodarbību apmeklējumu, veidojot uzņēmumos sporta zāles, aicinot darbiniekus piedalīties kopīgos sporta pasākumos vai sporta spēlēs.

Smēķēšanas pasākumu ierobežošanai Ivars Vanadziņš ieteica pieņemt stratēģisku lēmumu laika gaitā uzņēmumos likvidēt vai samazināt smēķētavu skaitu, informēt darbiniekus par smēķēšanas kaitīgumu (iekšēju informatīvu izdevumu, brošūru veidošana, uzrakstu izvietošana uzņēmuma telpās, aicinot smēķēšanu aizvietot ar kādu citu nodarbi). Tāpat klātesošie uzzināja, ka pēdējo gadu laikā daudzos uzņēmumos tiek īstenota motivējoša prakse – nesmēķētāji saņem piemaksu vai papildu brīvas stundas, atvaļinājuma dienas.

Kā būtisks darba ņēmēju labizjūtas aspekts tika akcentēts arī sociālās komunikācijas faktors – tā sekmēšanai darba vides ietvaros var rīkot kopīgus pasākumus, tajā skaitā arī ārpus darba laika un vietas, iesaistot ģimenes u. tml. Atkarību profilaksei un mazināšanai darba devēji tika aicināti veidot informatīvas kampaņas par alkoholisko un narkotisko vielu, kā arī medikamentu radītajām problēmām. Ja iespējams, palīdzoša var būt arī atkarības ārstēšanas programmu ieviešana.

Līdztekus tika akcentēta nepieciešamība uzņēmumos uzlabot darba apstākļus vismaz virs minimālo prasību apjoma (piemēram, elastīga darba laika organizēšana), veicināt vispārējo darba ņēmēju veselības stāvokli (piemēram, nodrošinot vakcināciju pret gripu), ēšanas paradumu maiņu (veselīgu maltīšu nodrošināšana darbavietās, liekā svara kontroles programmu ieviešana), pievērst uzmanību darba vietas ergonomikai, atbilstoša apgaismojuma izvēlei, mikroklimata uzlabošanai, riska grupu aizsardzības organizēšanai (grūtnieces, barojošas mātes, jaunieši, arī cilvēki, kas saskārušies ar COVID-19 saslimstības sekām).

Dalībniekiem bija iespēja noskaidrot dažādu nozaru uzņēmumu labo praksi Latvijā un citās valstīs, kur veselības uzturēšanai tiek pievērsta uzmanība, tādējādi veicinot darbinieku pašsajūtu un uzlabojot darba spējas. Viens no izplatītiem piemēriem ir velokustības veicināšana darbavietās, aicinot darbiniekus kopīgi piedalīties sacensībās, organizējot uzņēmuma velo dienu, motivējot kopīgi vai atsevišķi trenēties velobraukšanā, izvietojot pie darbavietas velonovietnes.

Semināra noslēgumā klātesošie tika aicināti iesaistīties diskusijā, uzdodot Ivaram Vanadziņam jautājumus, savstarpēji daloties ar ierosinājumiem un pieredzi aplūkoto jautājumu kontekstā.

Seminārs norisinājās Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomes apstiprinātā “Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāna 2023. gadam” ietvaros.

 

Galerija

Veselības veicināšana darbavietās 13.12.2023.
Atgriezties