#DigiDIENĀ 2024” pedagogi iepazīst mākslīgā intelekta rīku izmantošanas iespējas izglītības procesā

12. martā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) norisinājās pedagogiem veltīts pasākums “#DigiDIENA 2024”, kura centrālā tēma bija mākslīgā intelekta izmantošana izglītībā.

Pasākuma “#DigiDIENA 2024” mērķis bija pedagogu digitālo prasmju pilnveide mākslīgā intelekta izmantošanā, mācību satura plānošanā un īstenošanā. Pedagogi varēja noskaidrot mākslīgā intelekta attīstības tendences un tā izmantošanas iespējas izglītībā.

Klātesošajiem bija iespēja noklausīties divas teorētiskas lekcijas un piedalīties praktiskās darbnīcas, izmēģinot jaunākos mākslīgā intelekta digitālos rīkus, kas pedagogiem var palīdzēt mācību procesu padarīt aizraujošāku un tehnoloģiski mūsdienīgāku.

RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Klaudio Rivera lekcijas ietvaros dalījās zināšanās par to, kā jauno paaudzi iespējams sagatavot mākslīgās inteliģences ērai. Viņš uzsvēra: “Mākslīgais intelekts nav mākslīgs, un tas nav intelekts.” Jāņem vērā, ka tā radītais saturs var būt veidots mērķtiecīgas dezinformācijas vai kādam izdevīgu ideju popularizēšanai, kas neatbilst objektīvajai realitātei. Šobrīd mākslīgā intelekta attīstībā tiek investēti milzīgi finansiāli līdzekļi, taču uz jautājumu, kā tas attīstīsies, neviens nevar atbildēt.

Lektors akcentēja – mākslīgais intelekts skolotāja profesiju pārveidos, taču to neaizvietos, kalpojot par lielisku palīgu radošu ideju īstenošanai. “Mākslīgais intelekts nav problēma, bet realitāte. Izaicinājums saistās ar jautājumu, vai to izmantosim kā rīku iedvesmas gūšanai”, pauda Klaudio Rivera.

Antons Mislēvičs, uzņēmuma “C.T.Co” Mākslīgā intelekta un mašīnmācības nodaļas vadītājs, sniedza detalizētu informāciju par mākslīgā intelekta attīstību, “ChatGPT” īstenotajām izmaiņām pasaules kontekstā un tā nozīmi ilgtermiņā. Klātesošie tika iepazīstināti ar to, kā darbojas mākslīgais neironu tīkls jeb mašīnmācīšanās algoritmu ietvars – veids, kā mašīnas mācās no iegūtas datu struktūras.

“Mēs joprojām nesaprotam, kā mākslīgais intelekts pieņem lēmumu par to, kā saturiski veidot atbildi uz konkrētu jautājumu vai uzdevumu, jo bieži tiek konstatētas neprecizitātes,” atzina Antons Mislēvičs. Viņš uzsvēra, ka mākslīgā intelekta ģenerētus tekstus ir grūti validēt, tādēļ klātesošie tika mudināti caurskatīt iegūtos datus un pārbaudīt to kvalitāti un saturisko atbilstību. Lektors aicināja pedagogus arī atpazīt mākslīgā intelekta radīto viltus informāciju un saglabāt skepsi – lai gan tā ir spēcīga optimizācijas iekārta, tomēr tā pagaidām nav tik gudra kā cilvēks.

Turpinājumā pedagogi varēja piedalīties kādā no septiņām praktiskajām darbnīcām:

  • “Mākslīgais intelekts: kā optimizēt pedagogu ikdienas darbu ar mākslīgo intelektu” – Aleksa Ļevšunova, “Tietoevry MS Dynamics 365” pārdošanas speciālista, vadībā dalībnieki guva ieskatu plašajā mākslīgā intelekta rīku spektrā, pārrunājot to izmantošanas iespējas personalizētu un augstas kvalitātes mācību materiālu izstrādē;
  • “Mācību stundas sagatavošana, izmantojot mākslīgo intelektu kā palīgu” – Siguldas Tehnoloģiju izglītības centra izglītības projektu koordinatore Kristīne Aleksejeva dalījās zināšanās, kā var izmantot “ChatGPT”, “ChatPDF” un attēlu ģenerēšanas iespējas stundas plāna uzmetuma, uzdevumu un vērtēšanas rubrikas izveidei;
  • “Mākslīgā intelekta ABC” – bērnudārza “Kates māja” vadītāja un RTU pētniece Evija Mirķe sniedza skolotājiem ieskatu mākslīgā intelekta programmu izmantošanā pedagoģiskā procesa pilnveidei;
  • “Kā efektīvi sarunāties ar čatbotu?” – mākslīgā intelekta tehnoloģiju vizionārs Jānis Bēniķis demonstrēja dažādas pieejas jautājumu uzdošanā mākslīgajam intelektam. Īpašs uzsvars tika vērsts uz mācīšanās procesu vadību, mājasdarbu labošanu un citiem jautājumiem, kuros mākslīgais intelekts var palīdzēt uzdevumus paveikt ātrāk un efektīvāk;
  • “Attēlu ģenerēšana ar mākslīgā intelekta palīdzību” – “inzpire.me” inženierzinātņu viceprezidenta Jāņa Mozga vadībā skolotāji apguva attēlu ģenerēšanas iespējas ar “DALL-E”, “Midjourney” un “Stable” rīkiem, lai mācību procesu padarītu interesantāku un tehnoloģijām bagātāku;
  • “”ChatGPT” bezmaksas un maksas versiju sniegtās iespējas” – ZRKAC Izglītības attīstības nodaļas galvenā speciāliste Anika Apine klātesošajiem sniedza padziļinātu izpratni par “ChatGPT”, tā bezmaksas un maksas versiju atšķirībām, piedāvātajām iespējām un izmantošanu izglītības kontekstā;
  • “Robotika un mākslīgais intelekts?” – Liepājas Izglītības pārvaldes Zinātnes un izglītības inovāciju centra izglītības darba speciāliste Justīne Rusakova dalībniekiem piedāvāja iespēju ar mākslīgā intelekta palīdzību veidot vizuālās programmēšanas kodu un strādāt ar robotikas komplektiem, lai iedzīvinātu dažādus robotus.

Pasākumā “#DigiDIENA 2024” piedalījās aptuveni 120 Zemgales reģiona pedagogu, dienas gaitā gūstot iedvesmu un praktiskas zināšanas, kā mākslīgo intelektu jēgpilni iespējams iekļaut pedagoģiskajā darbā, tādējādi to pilnveidojot un pielāgojot mūsdienu tendencēm.

 

Galerija

#DigiDIENA 2024 Zemgales reģiona pedagogiem
Atgriezties