Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana un diagnosticējošo darbu veidošana

2016. gada 16. februārī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notika seminārs direktoru vietniekiem izglītības jomā un metodisko apvienību vadītājiem „Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana un diagnosticējošo darbu veidošana”. Semināra lektors bija Kaspars Špūle - Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vecākais referents.

Sasniegumiem ir būtiska nozīme visās dzīves jomās un skolēnu vērtēšana ir svarīga mācīšanas un mācīšanās sastāvdaļa, jo ir nepieciešamas analīzēt sasniegtos rezultātus. Tas palīdz gan nodrošināt atgriezenisko saiti starp skolēnu un skolotāju, gan veicina mācību procesa izaugsmi. Vērtējums sevī ietver trīs galvenos jautājumus, pirmkārt, lai mācību procesā iesaistītie apzinātos to, kas izdodas, otrkārt, kas vēl neizdodas un, treškārt, kas jādara turpmāk. Vērtēšanai, ideālajā gadījumā, jābūt objektīvai (bez aizspriedumiem, taisnīgai), jāpalīdz saskatīt izaugsmi, tāpat tajā ir jānovērtē gan zināšanas, gan izpratne, gan prasmes, gan attieksme. Lai vērtēšana atbilstu iepriekš uzkaitītajiem kritērijiem, bieži vien nākas kombinēt atšķirīgas formas un arī metodes.

Vērtēšana notiek sekojošās formās: rakstiskā, mutiskā, praktiskā un kombinētā, kurā apvienotas vairākas no iepriekš minētajām. Pastāv atšķirīgas vērtēšanas metodes, un līmeņi, jo skolēna sasniegumus var vērtēt pedagogs, pats izglītojamais vai audzēkņi savstarpēji, izglītības iestāde, izglītības pārvalde un VISC. Būtiska nozīme ir arī novērtējamu laikam, vai tā ir ievadvērtēšana, uzsākot mācības, kārtējā vērtēšana, pēc pirmo zināšanu apguves, vai mācību noslēguma posmā – nobeiguma vērtēšana.

Mācību procesā vērtēšanas instrumentu var pielietot dažādi, atkarībā no uzstādītā mērķa, izvēloties formatīvo vai summatīvo vērtēšanu. Pirmajā uzsvars ir uz mācību procesa sekmēšanu, savukārt, otrajā, uz rezultātu noteikšanu. Saprotams, ka viena vai otra „instrumenta” pielietošanai ir jābūt loģiskai mācību procesa kontekstā, respektīvi, mācīšanās rezultātu konstatēšani noteikta temata vai gada noslēgumā ir jāizmanto summatīvā novērtēšana, kas paredz iekļaut uzdevumos visos izziņas līmeņos. Savukārt, lai noteiktu kā skolēni ir apguvuši mācību progrmmas vai priekšmeta atsevišķas prasības, pietiek ar 5 – 15 minūtēs izpildāmu darbu, ko vērtē aprakstoši, ar ieskaitīts/neieskaitīts.

Kā sacīja lektors K. Špūle: „Šobrīd Latvijā vairāk uzdod veikt pārbaudes darbu ar mērķi novērtēt skolēnu zināšanas un prasmes, mazāk tiek piedāvāti mācību pārbaudes darbi, ar kuru palīdzību skolēni varētu uzlabot savas zināšanu līmeni.”

Veiksmīgu skolēnu sasniegumu vērtēšanu nosaka ne tikai izmantoto formu, metožu un veidu atbilstoša izmantošana, bet arī izstrādātā pārbaudes darba kvalitāte, validitāte un uzticamība – atkārtoti veicot vērtēšanu, rezultātiem jābūt līdzīgiem.

Otrajā daļā semināra dalībnieki strādāja grupās, novērtējot lektora piedāvāto pārbaudes darbu- tā objektivitāti, izveidoto uzdevumu kvalitāti, kā arī vērtēšanas (piešķirto punktu par katru uzdevumu) ticamību. K.Špūle uzsvēra, ka pedagogam pirms pārbaudes darba ir nepieciešams veltīt laiku vērtēšanas principu izstrādei, atbildot uz jautājumiem, kad notiks vērtēšana, ko vērtēs un kāpēc. Savukārt pēc pārbaudes darba, jāatvēl laiks analīzei, pārdomājot tādus jautājumus, kā: vai tika sasniegts pārbaudes mērķis, vai bija izraudzītas atbilstošas mācību metodes, kāda bija grūtības pakāpe – pārbaudes darba un snieguma kvalitātes.

Rezumējot seminārā apskatītās tēmas, būtu vairāk jāveic analīze gan pirms, gan pēc pārbaudes un diagnosticējošajiem darbiem, gan jāpielieto pēc iespējas vairāk kombinētās vērtēšanas metodes, formas un veidi, tādējādi palielinot objektivitāti un nodrošinot kvalitatīvāku vērtējumu.

Galerija

Seminārs "Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana un diagnosticējošo darbu veidošana"
Atgriezties