Seminārs pedagogiem un bibliotekāriem „Ievads medijpratībā”

2018. gada 3. decembrī pl. 11:30–16:30 Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā, Jelgavā, Svētes ielā 33 notika seminārs pedagogiem un bibliotekāriem „Ievads medijpratībā”. Semināru organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedru, īstenojot Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģēto funkciju veicināt sabiedrības medijpratību un izglītot pedagogus un bibliotekārus medijpratībā.

Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Zemgales reģiona kompetenču attīstības centru.

Semināra mērķis bija veicināt pedagogu un bibliotekāru izpratni par medijpratību un mediju darbības pamatprincipiem, ļaut apzināties medijpratības vietu sabiedrības izglītošanas procesā, kā arī palīdzēt pedagogiem saprast viņu lomu un iespējas mediju izglītībā. Semināram bija kā teorētiska tā praktiska ievirze, sniedzot pedagogiem un bibliotekāriem iespēju apgūt teorētiskas pamatzināšanas par medijpratību, kā arī gūt idejas un praktiski pielietojamus padomus tālākajā pedagoģiskajā darbā mediju izglītībā, veicinot jaunās paaudzes spēju kritiski izvērtēt mediju saturu.

Lektores stāstīja par medijpratību citu 21. gadsimta dzīves prasmju kontekstā, uzsverot trīs medijpratības pamatkompetences – spēju informācijai piekļūt, to izvērtēt un to radīt pašam. Tika runāts arī par digitālo pratību un sociālo mediju pratību, no kurām otrā Latvijas bērniem ir ļoti zemā līmenī tieši drošības un savas darbības seku apzināšanās izpratnē.

Klausītāji uzzināja arī par lielo reklāmdevēju apmaksāto rakstu daudzumu mūsdienu medijos un nepieciešamību mācīties tos atšķirt no redakcionālā mediju satura.

Stāstot par sociālajiem medijiem, lektores lika aizdomāties par straujo mākslīgā intelekta attīstību, kas ļauj, pamatojoties uz lietotāju sociālajos tīklos veiktajām darbībām, veidot lietotāju psihosociālos portretus, kurus vēlāk var pārdot reklāmdevējiem, lai veicinātu produktu mērķauditoriju efektīvu sasniegšanu. Šāda lietotāju profilēšana noved arī pie situācijas, ka sociālo tīklu lietotāji tiek ievietoti informācijas burbulī – viņi saņem vienpusēju saturu, mazinot viņu iespējas uzzināt saviem uzskatiem konfliktējošus viedokļus.

Noslēgumā klātesošos iepazīstināja ar pētījumu par 9 līdz 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka bērnu paradumi interneta satura lietošanā ļoti atšķiras no vecāko paaudžu paradumiem, un tie turpina mainīties. Pedagogiem un bibliotekāriem jāapgūst daudz jaunu zināšanu un prasmju, lai spētu ar jaunāko paaudzi komunicēt par digitālo pratību valodā, ko bērni saprastu.

Atgriezties