Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 17. februārī organizēja jaunā bezmaksas semināru cikla “Ģimene kā emocionālās stabilitātes resurss pandēmijas laikā” pirmo tiešsaistes semināru “Ģimenes ikdienas organizācija attālinātā darba un mācību laikā, palīdzība bērnam”. Semināru vadīja psihoterapeits Nils Konstantinovs.

Šī laika galvenās problēmas, uz ko norādīja psihoterapeits: nespēja izpildīt pusaudžu gadu svarīgāko uzdevumu – personības veidošanos, sava “Es” atrašanu, identifikāciju – “Kas es esmu?”.

Pusaudžu vecuma svarīgākais uzdevums ir saprast un apzināties, kas un kāds viņš ir. Tāpēc ir dabiski, ka šajā posmā pusaudzis pamazām sāk atdalīties no ģimenes. Svarīgs kļūst draugu vērtējums un viņu loma,  kontaktējoties ar draugiem, notiek atdalīšanās process – separācija, taču pandēmijas laikā to īstenot ir praktiski neiespējami, jo vairāk laika sanāk pavadīt ar vecākiem.

Rezultātā separācija nenotiek un grūtības sagādā savas identitātes apzināšanās, kas ir svarīga personības veidošanās sastāvdaļa. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudziem jauniešiem pazūd motivācija mācīties, rodas depresīvs noskaņojums.

Lomu saplūšana, pārklāšanās: vecāks = skolotājs = treneris, un bērns = skolēns.

Psihoterapeits uzsvēra vecāku lomas nozīmi, jo, lai gan šajos apstākļos arī vecāki daļēji uzņemas skolotāju lomu un risina jautājumus, kas saistīti ar mācību procesu, būtu jāsaprot, ka vecāku funkcija ir cita. Ģimenes loma ir sniegt bērnam atbalstu un likt sajust beznosacījuma mīlestību, savukārt skolā viņam kaut kas jāizdara, lai viņu novērtētu, gūtu atbalstu. Gadījumos, kad skolā kaut kas nav sanācis, kā vēlētos, bērnam ir iespēja saņemt atbalstu ģimenē, tādējādi veiksmīgi tiekot galā ar stresa situāciju. Jaunās situācijas apstākļos nereti vienīgais, par ko vecāki interesējas, ir, vai bērns izmācījies, pieslēdzies stundai, nosūtījis mājas darbu u.tml. Pusaudzim var šķist, ka viņam ir tikai viena loma – skolēns. Tas rada papildus stresu un spriedzi.

Rezultātā pusaudzim var rasties sajūta, ka viņam vairs nav vecāku, bet ir parādījies vēl viens skolotājs vai treneris. Skolotāju lomu vecāki var pildīt, bet skolotājs nevar aizstāt vecākus. Vecāku uzdevums ir būt vecākiem, nevis skolotājiem, īpaši šobrīd, kad ir izjaukts līdzsvars starp stresu un lietām, kas palīdz to samazināt.

Zomm nogurums

Jēdziens Zomm nogurums ir radies salīdzinoši nesen, bet ieņēmis stabilu vietu ikdienā, kad darbs un mācības lielākoties ir organizētas attālināti. Kāpēc jūtamies nogurušāki pēc vairākām Zoom vidē pavadītām stundām, nekā tad, ja to pašu aktivitāti veiktu klātienē? Tas saistīts ar mūsu smadzeņu darbību. Klātienē sapulcē vai mācību stundā cilvēkus redzam no dažādiem redzes leņķiem, arī skaņas avoti nāk no dažādām vietām telpā, turpretī tiešsaistē ir viens skaņas un vizuālais avots. Smadzenēm tas ir kaut kas nesaprotams, un tāpēc ir jāpatērē vairāk enerģijas, lai spētu noturēt uzmanību, koncentrētos un vēl aktīvi piedalītos.

Lai gan smadzenes ir veidotas tā, lai tiktu galā ar problēmām, nesenie pētījumi ir apstiprinājuši, ka smadzenes attīstās nevis līdz 18, bet līdz 25 – 30 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka pusaudzim ir divtik grūti, jo smadzenes tam vēl nav gatavas – līdz galam nobriedušas.

Savstarpējai komunikācijai ļoti būtisks ir arī acu kontakts, kuru tiešsaistē grūti nodrošināt, jo, pirmkārt, ir nobīde starp skaņu un vizuālo attēlojumu, otrkārt, tas saistīts ar kameras novietojumu. Papildus faktors ir arī tas, ka aizvien grūtāk paliek nodrošināt stabilu līdzsvaru starp to, kas liek justies labi, un to, kas rada diskomfortu.

Rezultātā piekusuši ir gan vecāki, gan bērni, tāpēc jāatceras, ka savstarpējām attiecībām būtu jāpiešķir lielāka vērtība. Vērtējumus mācībās varēs uzlabot nākotnē, taču, ja gana daudz uzmanības netiks pievērsts savstarpējām attiecībām un tam, kā mēs jūtamies, tad situācijas vēršana par labu var būt daudz grūtāka un smagāka, kā tas varētu šķist.

“P faktors”

Ar “P faktoru” psihiatrijā netiek izdalīts kāds konkrēts faktors, jo parasti ir novērojama nevis viena konkrēta problēma, bet vairāku savstarpēji saistītu problēmu kopums. Tas ir saistīts ar ģenētiku. Ja vienam no vecākiem “P faktors”  ir augsts, arī bērnam tas būs paaugstināts, un otrādi. Faktoru kopums var izpausties kā dažādi traucējumi:

• garastāvokļa (bailes, nomāktība, trauksme, paškaitējums u.tml.);
• uzvedības (agresija, vielu lietošana, izaicinoša uzvedība);
• domāšanas (netipiskas domas, halucinācijas).

Smadzenēm attīstoties un nobriestot, “P faktors” izlīdzinās. Ir apstākļi, kas “P faktora” līmeni var paaugstināt, un, ja ģenētiski tas jau ir augsts, var rasties nopietnas problēmas. Tāpēc ir būtiski zināt, kas šo “P faktora” līmeni ietekmē .

“P faktoru” paaugstina:

• stress (t.sk. mobings);
• slikta pieredze;
• miega traucējumi;
• mazkustīgums;
• slikts ēdiens;
• piesārņojums;
• nepiemēroti mācīšanās apstākļi.

Kā apliecina pētījumi, miegs, fiziskas aktivitātes  un pareizs uzturs ir ļoti būtiski profilaktiski līdzekļi, kurus pareizi izmantojot, var izvairīties no iespējamām problēmām nākotnē. Piemēram, jau pirms pusaudžu vecuma ievērojot noteikumu, ka stundu pirms gulētiešanas viedierīces ir jāizslēdz vai jāatdod vecākiem, palīdzēs uzlabot miega kvalitāti.

Nobeigumā Nils Konstantīnovs atgādināja par piecām svarīgām lietām, ko vienmēr vajag atcerēties. Tās ir:

• savs laiks un sava vieta - svarīgi būt kontaktā ar citiem, bet tikpat svarīgi ir pabūt arī vienatnē, tāpēc vajadzētu būt iespējai īstenot abus scenārijus;
• identitāte - atgādinājums vecākiem mājās nekļūt tikai par skolotājiem, lai pusaudži nejustos, ka ir tikai skolēni;
• pieņemt savas sajūtas, jo šis laiks ir atšķirīgs no visa, ko esam piedzīvojuši līdz šim, tāpēc sajūtas var būt normālas un arī “nenormālas”, tās var būt daudz un dažādas – pieņemam visu, kā ir, nenoliedzam kaut ko, nenoslēdzamies;
• savstarpējās sarunas var gan palīdzēt, gan iedvesmot, gan dziedēt.

ZRKAC piedāvā jaunu bezmaksas semināru ciklu, kas tiešsaistē notiks reizi mēnesī no februāra līdz aprīlim. Tas plānots kā vecāku saruna ar psihoterapijas speciālistiem pandēmijas laika emocionālo grūtību mazināšanai. Nodarbībās vecākiem tiks skaidroti spriedzi veidojošie cēloņi, kā tos preventīvi atpazīt, kā runāt par grūtībām un emocijām.

 Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.