Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 15. februārī tiešsaistē piedāvāja “Gudro vecāku skolas” semināru – “Impulsīvs pusaudzis un mierīgāka ikdiena – kā to panākt?” Semināru vadīja psihoterapeite Līga Bērziņa (Uzvediba.lv un biedrības “Latvijas Autisma apvienība” vadītāja).

“Jautājums par impulsivitāti lielā mērā ir saistīts ar paškontroles spēju. Tas nozīmē spēt kontrolēt sevi, savas emocijas un vēlmes, it īpaši sarežģītās situācijās. Paškontrole sākas ar spēju atpazīt gan savas, gan citu cilvēku emocijas,” lekcijas ievadā stāstīja lektore.

Uzvedības problēmas ir bērniem, kuriem īstenībā ir grūtības ar:

• elastīgu pieeju – savlaicīgi jāinformē par gaidāmajām izmaiņām (pozitīvajām un negatīvajām);
• adaptācijas prasmēm – jādod vairāk laika;
• spēju izturēt frustrāciju – nezina, kā tikt galā ar vilšanos un neapmierinātību, ja rodas šķēršļi mērķu sasniegšanai;
• spēju risināt problēmas – nezina, kā rīkoties, lai atrisinātu sarežģītu situāciju.

Kas liek zaudēt paškontroli? Daži no izplatītākajiem iemesliem ir trauksme, izvairīšanās, prasmju trūkums, bioķīmiskie faktori (miegs, vitamīni, veselība utt.), vide (nepieciešama papildus izpēte, lai saprastu, kādās situācijās tas notiek, kādā vidē – mājās, skolā vai citur, vai ir kādā saistība ar gadalaikiem, pulksteņa laiku.), bezspēcības sajūta un motivācijas trūkums.

Kāpēc paškontrole ir svarīga?

Paškontrole lielā mērā saistīta ar draudzību un sekmēm. Bieži vien pusaudzis, kuram ir problēmas ar savaldību, tiek izslēgts no mazajām draugu grupām. Tādā gadījumā jaunieši apvienojas, veidojot bandas, un gūst atzinību, nevis mācoties un mēģinot sasniegt augstus akadēmiskos sasniegumus, bet bieži vien veicot aktivitātes, kas ir uz robežas ar likumu. Tas ir veids, kā viņi apmierina gan vajadzību pēc piederības, gan apmierina savu vēlmi pēc sasniegumiem.

Ko nedrīkstētu darīt un kas būtu jādara?

Svarīgi pusaudzim atkārtoti neuzsvērt, ka viņš ir nemotivēts, neaudzināts u.tml., citādi viņš sāks atbilstoši rīkoties, un tas būs viņa attaisnojums, sakot, tu teici, ka esmu nekontrolējams, tad ko tu no manis gribi? Īpaši bīstami tas var kļūt tad, kad bērns zaudē ticību, ka spēj kontrolēt. Pusaudži pārdzīvo savu impulsivitāti un vēlētos attīstīt paškontroles prasmes.

Laba ziņa ir tā, ka gan savas emocijas, gan darbības ir iespējams kontrolēt, un šīs prasmes nekad nav par vēlu veidot un attīstīt neatkarīgi no vecuma. Jebkura uzvedības korekcija jāveic tikai caur interešu un stipro pušu apzināšanu, bērna pieņemšanu, mīlestību un spēju uzstādīt robežas. Lai mainītu situāciju fokusu, ir jāiemācās ne tikai kontrolēt trauksmi un dusmas, bet arī apgūt veiksmīgas stratēģijas situācijas risināšanai.

Tas nozīmē, ka kopīgi tiek meklēti atbilstošākie rīcības varianti, ko pusaudzis var pielietot situācijā, kur ir jāapvalda savi impulsi. Tāpēc ir būtiski spēt formulēt, kas ar mums notiek, un transformēt enerģiju konstruktīvā gultnē. Piemēram, klasesbiedrs ne tā uz mani paskatījās, tāpēc es viņam iesitu un izcēlās kautiņš. Šajā situācijā svarīgāk ir nevis meklēt vainīgo, bet saprast, kādi apstākļi izraisīja šo situāciju, kādas prasmes trūkst iesaistītajām pusēm un ko darīt, lai tas neatkārtotos. Sarunāšanās prasme ir cieši saistīta ar spēju risināt problēmas un izturēt frustrāciju. Ir izpētīta likumsakarība – jo zemākas ir bērna verbālās prasmes, jo vairāk viņš par savām problēmām nevis stāstīs, bet izpaudīs ar uzvedību.

Īpaši svarīgi ir pamanīt brīdi, kad pusaudzim ir izdevies savaldīties, viņš ir jāpaslavē, jānovērtē viņa pūles, piemēram, sakot, es zinu, cik tu esi dusmīgs, bet paldies, ka neiesiti Jānim, bet izteici savas emocijas ar vārdiem. Tādā veidā tiek attīstīta un nostiprināta pozitīvā atgriezeniskā saite, kas ir pamats paškontroles trenēšanai.

Daži ieteikumi, ko darīt:

• ļaut pusaudzim tikt galā ar savu frustrāciju (iepriekš izrunājot iespējamos rīcības variantus);
• palīdzēt veidot abstrakcijas no konkrētām problēmām – izstāstīt kādu gadījumu un kopīgi pārrunāt, ko no tā varētu mācīties;
• kopīgi diskutēt par globālām problēmām – no bērnudārza situācijām līdz globālajai sasilšanai;
• palīdzēt saskatīt pozitīvo arī drūmās situācijās.

Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.