15. martā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs tiešsaistē organizēja E-prasmju dienu Zemgales reģiona pedagogiem sadarbībā ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem. Šogad pasākumam aprit 10 gadi.

Pasākuma mērķis – pedagogu digitālās kompetences pilnveide, lai ikviens spētu informācijas tehnoloģijas izmantot klātienes un attālinātajā mācību procesā.

E-prasmju dienā bija iespēja iedvesmoties no kolēģu pieredzes tehnoloģiju izmantošanā klātienes un attālinātajā mācību procesā, apgūt prasmes darbā ar dažādiem rīkiem un programmām, kā arī iepazīties ar izglītības un IT uzņēmumu piedāvātajiem produktiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas izmantojami, sākot no pirmsskolas līdz vidusskolai.

Pasākuma ievaddaļā runāja Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre. Viņa aicināja paskatīties uz izglītības nozīmi globālā kontekstā, domājot par nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem izglītībai jātiek galā. “Vai izglītība ir vajadzīga tikai, lai kļūtu par kādas jomas speciālistu, profesionāli? Kā ar personības izaugsmi un to, par kādiem sabiedrības locekļiem mēs kļūstam? Vai izglītībai izdosies noturēt balansu starp sabiedrību, vidi un ekonomiku? Kādu izglītību un cilvēci mēs vēlamies nākotnē, un kas mums ir jādara jau šodien, lai šo vīziju sasniegtu?” B. Moļņika uzdeva jautājumu, uz kuru atbilde meklējama katram no mums.

Savukārt izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Andris Gribusts dalībniekus rosināja padomāt par provokatīvu jautājumu – “Tehnoloģijas skolā – slogs vai iespējas?” Mēs pazīstam cilvēkus, kuri ir aizrāvušies ar tehnoloģijām, to sniegtajām iespējām un lietošanu, tanī pat laikā mums nav sveši arī tehnoloģiju noliedzēji, kas to visu uztver kā slogu un neredz ieguvumus, ko tās var sniegt. Varētu iztikt bez divām pretējām nometnēm, jo patiesā problēma slēpjas citur. Esam paraduši domāt, ka tehnoloģijas ir tikai rīki, programmatūra, kas palīdz īstenot iespējas, taču aizmirstam, ka instrumenti paši par sevi neko nevar atrisināt, jautājums ir par to, kā tos lietot. Tāpēc būtu jāsāk ar analīzi – kāda ir attieksme, domāšana, pārliecība par tehnoloģiju ietekmi. Vai es pats esmu gatavs mācīties? Kādas prasmes, zināšanas, spējas man būs vajadzīgas? Vispirms ir jāatbild uz jautājumu, ar kādu mērķi izmantosim tehnoloģijas, ko vēlamies sasniegt, kas būs jādara skolotājiem skolēniem un vecākiem, un tikai pēc tam varam domāt par konkrētu tehnoloģiju izvēli.

Domāšana – kritiskā, analītiskā, radošā, bet ir arī dizaina domāšana, ar ko pedagogus iepazīstināja Jeļena Solovjova, IT Izglītības fonda eksperte. Laikā, kad problēmas, ar kurām saskaramies, kļūst aizvien komplicētākas, ar jau zināmajiem domāšanas veidiem ir par maz, lai veiksmīgi atrisinātu situāciju. Tāpēc talkā nāk dizaina domāšana. Analītisko domāšanu varam izmantot situācijās, kad skaidri zinām mērķi un ceļu, kā to sasniegt, turpretī dizaina domāšana ir izmantojama gadījumos, kad ir nepieciešams atrisināt kādu problēmu, bet mums nav skaidrs, kā to izdarīt, respektīvi, mēs nezinām, kā aiziet līdz mērķim. Tādā situācijā ar radošu starpdisciplināru alternatīvu atrast problēmu un atbilstoši tai ģenerēt risinājumus palīdz dizaina domāšana. Vairāk par to varat uzzināt, apmeklējot vietni www.startdesign.lv.

E-prasmju dienas otrajā daļā tika piedāvātas 38 darbnīcas, un katram dalībniekam bija iespēja piedalīties trijās no tām. Vairumā darbnīcu dažādu mācību jomu pedagogi iepazīstināja ar savu pieredzi tehnoloģiju izmantošanā ikdienas mācību procesa organizēšanā klātienē un attālināti mūzikas, matemātikas, sociālo zinību, valodu, dabaszinību, sporta u.c. stundās, parādot iespējas digitālo rīku izmantošanai dažādās stundas fāzēs - aktualizācijas, apjēgšanas un refleksijas daļā, kā arī vērtēšanai, skolēnu sadarbībai un patstāvīgam darbam. Bija darbnīcas, kurās varēja praktiski apgūt iemaņas darbā ar kādu rīku vai programmu, piemēram, Math –clock pulksteņa iepazīšanai pirmsskolā un sākumskolā, Microsoft Forms tiešsaistes aptauju un testu veidošanai, Wooclap interaktīvu prezentāciju veidošanai, Classkick mācību stundu un uzdevumu veidošanai u.c. Dažādu uzņēmumu darbnīcās dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām un risinājumiem, tādiem kā interaktīvie displeji, grafiskās planšetes, jaunākās stikla tāfeles, tīmekļa kameras, ieraksta un straumēšanas sistēmas, programmvadības un robotizētie risinājumi, kā arī ar ergonomiskām mēbelēm.

Pedagogiem bija arī iespēja palauzīt galvu un pārbaudīt savu erudīciju konkursā “Cietie E-riekstiņi”, kurā, izpildot jautrus, āķīgus un izzinošus uzdevumus par informācijas tehnoloģijām, varēja sacensties par pārsteiguma balvu no E-prasmju dienas atbalstītājiem.

E-prasmju dienā tiešsaistē piedalījās ap 600 pedagogu un nozares speciālistu no Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, Ozolnieku, Tukuma, Bauskas, Dobeles, Krustpils, Jēkabpils un citiem novadiem.