Dusmas nav sliktas, tas ir signāls, kam jāpievērš uzmanība

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 4. martā tiešsaistē organizēja semināru – “Dusmu pārvaldība” cikla “Ģimene kā emocionālās stabilitātes resurss pandēmijas laikā”. Semināru vadīja psihoterapeite Inta Zīle.

Dusmas ir normāla reakcija, jo tās mums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā, ir jāpievērš uzmanība, taču ir svarīgi atcerēties, ka tā ir tikai viena no emocijām, tāpēc fokusējoties tikai uz to, sajūtas, kas ar to saistītas, pastiprinās. Iestrēgstot dusmās, nav iespējams rat risinājumu. Pastiprinātos stresa, neziņas apstākļos, kas spilgti izpaužas arī pandēmijas laikā, ir jāmācās kļūt par resursu sev.

Nereti zaudējam enerģiju mītos, piemēram, ka ģimenes locekļi vienmēr grib būt kopā un ir smaidīgi, ar visu apmierināti, taču tā nav. Mēs neesam vienmēr tikai priecīgi un ikvienam no mums ir vajadzīgs laiks tikai sev. Un lai gan mēs mīlam viens otru, ir tikai dabiski, ka mēdzam arī nogurt viens no otra. Tāpēc savus mītus vajag palaist kā kuģīšus vai lidmašīnas, lai tie nedodtu iemeslu mūsu neapmierinātībai un dusmām.

Dusmu pozitīvais aspekts

Dusmas nav tikai sliktas, tās ir kā signāls, ka kaut kas nav kārtībā, ir jāpievērš uzmanība. Tas ir līdzīgi kā ar fiziskām sāpēm, kad ķermenis liek saprast, ka nav labi. Tāpēc dusmām ir jāpievērš uzmanība, cik tās ir ilgstošas, intensīvas, vai atkārtojas, un noteikti jāmeklē to iemesls.

Dusmas var:

  • dot enerģiju un motivāciju,
  • palīdzēt izdzīvot, izcīnīt resursus,
  • signalizēt par pauzes nepieciešamību,
  • palīdzēt sajust robežas starp to, ka patīk un nepatīk,
  • palīdzēt pieņemt savu iespēju un varēšanas robežas.

Ja dzīve ir pārāk komfortabla, nav motivācijas attīstīties, jo personības pilnveidei ir vajadzīgs diskomforts. Tāpēc, ja ir situācija, ka nav diskomforta, tad cilvēks kļūst atkarīgs no apstākļiem, jo viņam nav instrumentu, kā tikt galā ar neizdošanos. Bērniem ir nepieciešami vecāki, kuri var izturēt viņu dusmas, nevis izpildīt viņu iegribas. Robežas ir nepieciešamas visiem.

Dusmu pārvaldība

Dusmas ir jāspēj atpazīt, lai spētu tās kontrolēt un izmantot dusmu enerģiju produktīvi. Lai varētu regulēt dusmas, psihei un prātam ir jāsadarbojas ar ķermeni. Problēmas ir arī tad, ja cilvēks nejūt savas dusmas. Tādā gadījumā var izveidoties situācija, kad cilvēks dzīvo toksiskās attiecībās un pats to neapzinās, un tāpēc arī nespēj atrisināt šo problēmu.

Reizēm dusmas var maskēties un izskatīties pēc skumjām, izmisuma, bezspēcības, vainas apziņas, skaudības, kauna, nepārliecinātības, bailēm, vilšanās, riebuma, neatpazītas depresijas vai personības traucējumiem, atkarības. Ja ir tendence dusmās “uzsprāgt”, tas nozīmē, ka vājinās saikne starp to daļu, kas atbild par komunikāciju, sensoru uztveri un sociālo mijiedarbību. Tas nenozīmē, ka impulsus nevar kontrolēt – var, un arī saites starp smadzeņu daļām var attīstīt.

Praktiski dusmu pārvaldības ieteikumi

Bērnības pieredze atstāj ietekmi uz to, kā dusmās reaģējām un tās vadām. Tāpēc, lai saprastu, kāpēc es dusmās reaģēju sev raksturīgā veidā, ir vērtīgi atcerēties, kā dusmojās mani vecāki, ko viņi darīja/nedarīja, kā es jutos, par ko es dusmojos uz vecākiem, kādas bija man kā bērnam nospraustās robežas, kas bija atļauts/neatļauts. Ja paša spēkiem neizdodas dusmas kontrolēt, tad, lai nenodarītu pāri gan sev, gan citiem, iespējams, jāmeklē speciālista palīdzība.

Ko darīt dusmās?

  • Domāt, pirms runāt – aiziet uz otru istabu, dot laiku jūtām pārslēgties uz domām.
  • Runāt par dusmām bez konfrontācijas, otra apvienošanas, tā vietā runāt caur savu sajūtu prizmu, kas sāpināja, piemēram, es nevaru izturēt, ka … vai es priecātos, ja….
  • Izmantot humoru (nejaukt ar sarkasmu).
  • Emociju vadīšanai, ja gribas sist, var noderēt spilvena sišana, boksa maiss, skriešana.
  • Relaksācijas tehnikas – elpošana, vizualizācija, nomierinoša mūzika, joga, dienasgrāmatas rakstīšana.

Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.

Atgriezties