Attiecības ģimenē – izaicinājumi pandēmijas laikā

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 22. martā cikla “Ģimene kā emocionālās stabilitātes resurss pandēmijas laikā” ietvaros tiešsaistē organizēja semināru “Attiecības ģimenē – izaicinājumi pandēmijas laikā”. Semināru vadīja kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa. Šoreiz uzmanības centrā bija jautājumi par emocionālo labizjūtu partneru savstarpējās attiecībās, nevis par vecāku lomas izpildi. Semināra caurviju tēma bija par emociju vadīšanu un vajadzību izteikšanu. Lai komunikācija ģimenē būtu cieņpilna un emocionāli labi justos abi partneri, ir jāprot vadīt savas emocijas.

Vajadzības

Mums visiem ir savas vajadzības, taču, mēģinot tās definēt un salikt pa plauktiņiem, varam redzēt, ka pastāv tā saucamās universālās vajadzības, bez kurām nevaram iztikt. Mēs vēlamies justies drošībā, lai apkārtējā vide tāda būtu, tāpat vēlamies justies mīlēti, pieņemti, sajusties novērtēti. Tikpat svarīgi ir zināt robežas, lai tās būtu izpildāmas un skaidras. Autonomija – brīvība izteikt savas domas un jūtas – ir būtiska vajadzība, arī spontanitāte, kas šajā gadījumā ir saistīta ar patīkamām aktivitātēm, rotaļīgumu, spēju priecāties. Ikdienā ne vienmēr tās visas tiek piepildītas un apmierinātās. Un tas mūs mēdz sadusmot, ja emocijas ir gana spilgtas, tās ne vienmēr izdodas apvaldīt. Kā ar tām tikt galā? Emocijas ir jāspēj vadīt.

Emociju nozīme

Emocijas ir dažādas, gan patīkamas, gan tādas, kas izraisa diskomfortu. Emocijas ir jāpieņem, un nevajadzētu tās dalīt labajās vai sliktajās, jo tā nebūtu pareizi. Katrai emocijai, ko izjūtam, ir sava nozīme un funkcija, piemēram, kāda rada labsajūtu, attieksmi, cita brīdina - kad kāds cenšas pārkāpt mūsu robežas, sajūtam dusmas.

Emociju izreaģēšana un vadīšana

Atrodoties neapmierinātības fāzē, tikt galā ar potenciālo dusmu izvirdumu ir vieglāk, nekā esot aizkaitinātam. Aizkaitinājumā varam sajust paātrinātu sirdsdarbību, kļūst karsti, rodas spriedze rokās un kājās. Tāpēc, lai atgūtos, vajag dusmas izreaģēt. Kad emociju izlāde ir notikusi, var ķerties pie neapmierinātības izteikšanas, taču jābūt uzmanīgam, lai nepaceltu balsi un nepazemotu otru, bet runātu konkrēti. Kā to izdarīt?

Vajadzību izteikšanas algoritms

Lai paustu savu neapmierinātību un raidītu signālu, ka kāds ir pārkāpis manas robežas, ir jāievēro 4 soļu princips.

  1. Apraksti – īsi un saprotami definē situāciju. Ja ir jāizsaka lūgums par otra cilvēka uzvedību, fokusējies uz to, nevis otra motīviem vai personību.
  2. Izsaki – dari zināmu, kā tu jūties, emocijas formulē skaidri, bez dramatizēšanās.
  3. Precizē – svarīgs solis, lai izteiktu lūgumu, skaidri, saprotami un īsi formulējot lūgumu pozitīvā formā, fokuss uz uzvedību.
  4. Iznākums – kādu tu to iedomājies, ja otrs piekritīs vai nepiekritīs. Iespējams, ka būs konkrēta ietekme, varbūt tu vienkārši jutīsies labāk.

Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.

Atgriezties