Draudzēšanās un nedraudzēšanās pirmsskolā un sākumskolā

18. un 19. oktobrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) tiešsaistē organizēja bezmaksas semināru “Draudzēšanās un nedraudzēšanās pirmsskolā un sākumskolā”, kas notika cikla “Gudro vecāku skola” ietvaros. To vadīja lektore Līga Bērziņa, www.uzvediba.lv vadītāja. Seminārs bija kā atvērta diskusija, kurā ar problēmsituācijām un potenciālajiem risinājumiem dalījās gan dalībnieki, gan lektore.

Individuālas atšķirības ne vienmēr nozīmē problēmas

Semināra ievaddaļā lektore stāstīja par to, ka nereti gan vecākiem, gan pedagogiem pirmsskolas un sākumskolas posmos ir jāmācās redzēt un saprast situāciju kopumā, lai varētu izdarīt secinājumus par to, vai pastāv draudzēšanās problēma. Piemēram, ir bērni, kas sākumā it kā nesocializējas, iespējams, ka viņi vēro situāciju, skatās, ar ko gribētu komunicēt, un bieži vien gala rezultātā viņiem var izveidoties daudz noturīgākas draudzības saites nekā tiem, kam pirmajā acu uzmetienā, šķiet, nav problēmu iegūt jaunus draugus. Varbūt bērnam nav grūtības socializēties, bet gan būt pirmajam, kurš veido kontaktu. Situācijai, kurā bērnam ir grūtības uzsākt kontaktu vai veidot turpmāku komunikāciju, ja kāds no bērniem mēģina ar viņu draudzēties, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.

Var gadīties, ka bērnam ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Šajā situācijā ir dabiski, ka vienu brīdi viņa draudzība ir intensīva, savukārt citā brīdī tas pats bērns jau ir pievērsies kam citam un par jauniegūto draugu it kā ir aizmirsis. Ir arī bērni, kam ātri izveidojas sensorā pārslodze, kas var radīt trauksmi.

Kad vajag uztraukties?

Gadījumos, kad var novērot, ka bērns tiek izstumts, izolēts no komunikācijas ar pārējiem bērniem. Tāpat nopietni ir jāpievērš uzmanība, ja veidojas tā saucamā zvaigžņu grupa. Tā ir noslēgta grupa, kurā grupas līderis – zvaigzne nosaka, kurš ar kuru draudzēsies, kā izturēsies pret apkārtējiem. Rezultātā, ja šādas nenobriedušas psihes rokās nonāk vara, tad zvaigznei veidojas neadekvāti augsts pašvērtējums, pie tam krasi samazinās empātija. Zvaigznei ir svarīgi kontrolēt apkārt notiekošo, tāpēc tiek veidota spēcīga un izteikta hierarhija, lai noturētu savu pozīciju.

Viens no veidiem, kā pārējos pārliecināt par savu statusu, ir atrast kādu vājāko, pret ko vērsties. Pastāvot stingrai hierarhijai, pārējie bērni sāk uztraukties, kurā vietā viņi atrodas. Citiem bērniem var sākties trauksme par vietu hierarhijā, par to, ka var zaudēt savu pozīciju un krist zvaigznes nežēlastībā. Tas var radīt situāciju, kad viens pret otru sāk izturēties agresīvi tikai tāpēc, lai nepazaudētu savu vietu.

Iespējamie situāciju risinājumi

Pirms mēģināt ko risināt, jānovērtē kopaina. Šim nolūkam var noderēt vairāki instrumenti. Pirmais no tiem ir sociogramma – grafisks personu sociālo saišu attēlojums, citiem vārdiem sakot, kādas ir komunikācijas plūsmas konkrētajā mikroklimatā. Attēlojot to grafiski, var izvērtēt, vai komunikācija starp bērniem ir abpusēja, vai neveidojas kāda noslēgtā grupa u.tml. Pēc sociogrammas var izdarīt pirmos secinājumus. Ja, piemēram, sociogramma parāda, ka kādam bērnam nav izveidojies kontakts ar citiem, varam pielietot otro instrumentu – netiešo izjautāšanu. To veiksmīgi var pielietot pirmsskolā, jo bērni ir atvērti un labprāt dalās ar savām domām un sajūtām. Lūdziet bērnu aprakstīt viņa ideālo dienu bērnudārzā. Stāstam var būt divas versijas. Pirmajā versijā viņš šo dienu iztēlojas kopā ar daudziem draugiem, otrajā – priecājas, ka var viens pats spēlēties ar visām mantām, apēst vairākus saldos, jo citu bērnu nav. Pēc pirmā stāsta var saprast, ka bērns ilgojas pēc kontakta, savukārt pēc otrā – bērns, iespējams, ir gana intraverts un šobrīd nemaz nevēlas komunicēt ar citiem.

Runājot par individuālām izpausmēm un atšķirībām, kā tas ir gadījumā ar sensoro pārslodzi (UDHS) vai gadījumos, kad bērnam ir grūtības uzsākt kontaktu, pieeja ir atšķirīga. Sensorās pārslodzes gadījumā jārada apstākļi, lai mazinātu kairinātājus, kas bērnam rada diskomfortu, trauksmi u.tml., piemēram, nevajadzētu bērnu spiest dot otram roku.

Bērns, kam ir UDHS, pārdzīvo par to, ka viņš ir vainīgs, jo neprot draudzēties. Var pajautāt, kādas trīs lietas varētu darīt citādi, lai saglabātu draudzību. Tas jau būs solis uz priekšu. Savukārt bērnam, kurš draudzējas ar kādu, kam ir UDHS, var paskaidrot, ka draudzēšanās ar viņu ir līdzīga mēnesim – vienā brīdi tas ir lielāks, citā mazāks. Respektīvi, draudzības intensitāte var būt mainīga un cikliska, šodien kopā nespēlējāties, bet rīt spēlēsieties.

Savukārt zvaigžņu grupas kontekstā ir svarīgi saprast, kāpēc zvaigznes rodas. Bieži vien no šiem bērniem sagaida pārāk daudz, tiek izdarīts liels spiediens, viņi nedrīkst kļūdīties, nebūt pirmie. Lai tiktu galā ar iekšējo trauksmi un nezaudētu savu statusu, viņi cenšas kontrolēt apkārtējo vidi, kaut patiesībā  jūtas nedroši. Šiem bērniem ir jāsaprot, ka drīkst zaudēt un nebūt pirmie, tāpēc nekas slikts nenotiks. Nepieciešams veidot drošu vidi, kurā varētu atslābt un mazināt iekšējo spriedzi, piemēram, sarunāt, ka šodien bērni būs neredzami.

Vides nozīme un profilakse

Piemēram, kā izskaust sūdzēšanās kultūru? Pirms sūdzēties, par konkrēto cilvēku jāpasaka divas labas lietas. Tas ļauj no emocijām pārslēgties uz racionālo. Konfliktsituācijā uzreiz nepieņemt, ka vainīga viena vai otra puse, bet uzklausīt abu pušu viedokļus. Mācīt bērniem saprast vienam otru. To var darīt ar dažādām spēlēm, aktivitātēm, kurās nav uzvarētāju, bet tās ir vērstas uz citu iepazīšanu, kopīgu interešu atrašanu (īpaši sākumskolas posmā). Piemēram, komplimentu izteikšana iekļauj arī spēju vērot, kāds ir otrs, tas palīdz redzēt un uztvert dažādos cilvēkus apkārt, jo visiem jau netiks izteikts viens un tas pats kompliments.

Ir vienkāršs veids, kā pārbaudīt, vai otrs apzinās, ko citi zina un saprot. Pārbaudei derēs tukša konfekšu kaste, kurā ielika rotaļlieta vai jebkas cits, kam nav saistības ar oriģinālsaturu. Viens no dalībniekiem, piemēram, tētis, iziet no istabas. Bērnam var pajautāt, kā viņam šķiet, ko tētis atbildēs, ja viņam jautās, kas ir tajā kastē. Pēc saņemtās atbildes var spriest, vai bērns spēj saprast citus, apzināties, ko citi varētu zināt/nezināt u.tml.

Rezumējot L. Bērziņa norādīja, ka svarīgi ir uzmanīgi vērot un skatīties, kāds ir bērnudārza grupiņas vai sākumskolas klases mikroklimats, kāda ir uzvedības dinamika, jo komunikācijas izstumšanas shēmas bērni ir spējīgi īstenot jau no 3 gadu vecuma. Šīs pašas shēmas vēlāk sastopamas kā skolās, tā arī darba vietās. Tas nozīmē, ka vēlāk problēmas risināt jau būs daudz sarežģītāk nekā sākuma stadijā. Par laimi, spēju izprast un pieņemt cita cilvēka perspektīvu varam trenēt visu dzīvi.

“Gudro vecāku skolas” semināru ieraksti visiem interesentiem ir pieejami www.zrkac.lv sadaļā Vecākiem/Resursi. Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.

Atgriezties