Agresijas un trauksmes mehānismi pirmsskolā un sākumskolā

15. novembrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) cikla “Gudro vecāku skola” ietvaros tiešsaistē organizēja bezmaksas semināru “Agresijas un trauksmes mehānismi pirmsskolā un sākumskolā”. To vadīja lektore Līga Bērziņa, www.uzvediba.lv vadītāja un semināru klausījās vairāk kā 400 vecāku.

“Trauksme nerodas pati no sevis, tai ir bijis kāds sākotnējs iemesls vai cēlonis, kas liek bērnam to izpaust kādā konkrētā veidā. Agresija visbiežāk rodas no situācijām vai lietām, kas otru ir sadusmojušas vai aizkaitinājušas vai izbiedējušas. Agresīva uzvedība ir iemācīta. Bērni uzvedas agresīvi tāpēc, ka pieredze ir iemācījusi, ka šāda uzvedība palīdz sasniegt svarīgu mērķi, kuru bērni nespēj vai neprot sasniegt citādākā veidā,” semināra ievaddaļā sacīja L. Bērziņa.

Uzvedībai ir trīs funkcijas – izvairīšanās, uz mērķi vērstā un pašstimulējošā. Katra no tām tika skaidrota ar konkrētiem piemēriem. Pirmajā – izvairīšanās gadījumā, stāsts bija par pirmsskolas bērnu, kurš nerunā (valodas attīstības problēmas) un atrodoties bērnudārzā, tur rokas kabatās (mājās vai kur citur šādu problēmu nebija). Tas sevī iekļauj potenciālu traumu risku, piemēram, ja kāds traucas viņam garām uz trepēm, tad šādu bērnu ir vieglu apgāzt, jo viņam nav stabila līdzsvara. Audzinātājas, sadarbojoties ar vecākiem, risināja šo situāciju, aptaujājot personālu, lai atrastu iemeslu. Kā izrādījās, dažas nedēļas atpakaļ bērns virtuvē bija paņēmis dažas ābolu šķēles, kas bija paredzētas desertam un pavāre, to redzot bija aizrādījusi un beigās piebildusi, ka nocirtīs pirkstus. Un tieši pēc šī gadījuma bērns staigāja rokas kabatās salicis, jo nezināja, kurā brīdī izteiktie draudi varētu tikt īstenoti.

Otrajā – uz mērķi orientētās uzvedības piemērā – brālis ar māsu bija atklājuši veidu, kā paildzināt iespēju atrasties pie datora. Viņi mākslīgi inscenēja konfliktu, skaļi strīdoties tik ilgi, līdz vecāki vairs neizturēja un atļāva viņiem izmantot datoru, lai pārtrauktu konfliktu. Savukārt trešajā – pašstimulējošās situācijas gadījumā lektore stāstīja piemēru, kad bērns nepazinās un nejūt sava ķermeņa robežas. Šajā gadījumā, lai saprastu un atgūtu robežu sajūtu, viņš mēdz meklēt kautiņus ar vecākiem bērniem, košļāt nagus, sevi fiziski ietekmēt – sist, kost u.tml. Tas viss tiek darīts tikai, lai saprastu sava ķermeņa robežas.

Tāpēc ir svarīgi saprast, kāda uzvedības funkcija atbilst konkrētajai situācijai, tāpat ir jāveic padziļināta izpēte, lai saprastu, kādās situācijās izpaužas konkrētā rīcība. Varbūt tie ir diennakts laiki, gadalaiki, kuros rodas problēmas, kāda ir vides ietekme – vai problēmas ir tikai skolā, vai mājās to nav u.tml.

Semināra otrajā daļā lektore atbildēja uz iesūtīto dalībnieku jautājumiem. Idejas un priekšlikumus situācijas risinājumam ieteica arī citi dalībnieki, kopīgi daloties savā pieredzē gan par to, kā paredzēt situācijas un, zinot konkrētās vides apstākļus, atbilstoši rīkoties. Ir situācijas, kas liecina, ka bērnam ir nepieciešams mācīt dusmu kontroli un/vai nomierināšanās stratēģijas. Iespējams vecākiem ir jāpalīdz izprast situācijas kontekstu, lai bērns apzinātos, ko kurā situācijā drīkst vai nedrīkst darīt, mēģinot kopīgi rast atbildi, kas ir situācijas ierosinātāji. L. Bērziņa ieteica konkrētus risinājumus, kā arī praktiski izmantojamas darba lapas situācijas izpētei un citus materiālus, tai skaitā spēlēs, kas var aplīdzēt, gan dusmu kontrolei, gan trauksme mazināšanai. Minētie resursi atrodami www.uzvediba.lv vietnē.

“Gudro vecāku skolas” semināru ieraksti visiem interesentiem ir pieejami www.zrkac.lv sadaļā Vecākiem/Resursi. Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.

Atgriezties