6. decembrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) cikla “Gudro vecāku skola” ietvaros tiešsaistē organizēja bezmaksas semināru pirmsskolas un sākumskolas vecumposmam “Ko darīt, ja dara pāri?”. To vadīja lektore Līga Bērziņa, www.uzvediba.lv vadītāja.

Tiešsaistes pasākums nenotika klasiskas lekcijas formātā, bet gan kā saruna starp pašiem dalībniekiem, kopīgi analizējot situācijas, mēģinot rast atbildes uz jautājumiem kopā ar Līgu Bērziņu.

“Ja nonākam situācijā, kurā mums kāds dara pāri, ir jādomā par to, vai spējam nospraust skaidras robežas. Esam pieraduši domāt, ka vainīgs ir tikai agresors, taču tā gluži nav. Agresors, ienākot telpā jūt, kurš spēj pastāvēt par sevi, nosargāt savas robežas un kuram ar to ir grūtības, un savu enerģiju koncentrēs tieši tajā virzienā,” skaidro uzdediba.lv vadītāja.

Daži no iemesliem, kāpēc nespējam pateikt “nē”:

• tu vēlies izskatīties labi citu acīs;
• tev ir grūti izturēt citu cilvēku negatīvās emocijas;
• tev nav ienākusi prātā tāda iespēja;
• tu baidies no izstumšanas un sabojātām attiecībām;
• tev šķiet, ka tas ir nepieklājīgi;
• tevi pēc tam moka vainas apziņa;
• tev ir sajūta, ka tevi uzskatīs par vāju un nevarīgu;
• tu vēlies parādīt savu vērtību;
• ar tevi ir viegli manipulēt.

Saprotams, ka mūs kā personas veido vide un atbildes reakcija uz vidi. Pateikt “nē” tā, lai to sadzird, ir māksla, kas jāapgūst. Bērni skatās, kā vecāki reaģē konkrētās situācijās, un pārņem viņu rīcības modeli.

Robežu pārkāpšanai pieskaitāma arī ignorēšana, taču, ja saprotam, ka “nē” nav sadzirdēts, ir jāpasaka skaidrāk. Jo precīzāk būs nospraustas robežas, jo labāk otram varēsim izskaidrot, kad tās tiks pārkāptas. Respektēt vajag arī bērna “nē”, tas vēlāk bērnam palīdzēs pusaudžu vecumā, ja kāds viņam piedāvās iesaistīties apšaubāmās situācijās, izvairīties un atteikt.

Spēju pateikt “nē” var trenēt un attīstīt, sākot ar maziem atteikumiem. Veidi, kā atteikt, var būt dažādi.

Kā trenēt atteikumu?

• Tiešs “nē”  – īsi, bez atvainošanās (der, ja cilvēkam ir problēma un viņš to vēlas padarīt par jūsu problēmu);
• diplomātiskais “jā”, kas patiesībā ir “nē”;
• “nē”  kā atspoguļošana – tu atspoguļo otra cilvēka jūtas un sajūtas, izproti situāciju, bet tomēr noslēdz ar skaidru “nē”;
• analītiskais “nē” – uzdod daudz jautājumu;
• “nē” ar noteiktu pamatojumu;
• “nē”  kā sabojāta plate.

Nobeigumā lektore atgādināja, ka svarīgi ir uzstādīt robežas jau agrīnā vecumā, jo bērni, kuri aug tā saucamajā bezrobežu mīlestībā, jutīsies nemīlēti un trauksmaini. Ja bērns augs bez robežām, tad vēlāk pārkāps noteikumus, citu robežas, var būt agresīvs, ar negatīvu attieksmi pret dzīvi kopumā. Robežas ir svarīgi gan nospraust, gan ievērot. Robežas dod drošības sajūtu, skaidrību, apzinoties robežas, mēs kļūstam arī empātiskāki, spējam labāk izprast arī otra vajadzības.

“Gudro vecāku skolas” semināru ieraksti visiem interesentiem ir pieejami www.zrkac.lv sadaļā Vecākiem/Resursi. Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.