13. decembrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) cikla “Gudro vecāku skola” ietvaros tiešsaistē organizēja šī gada pēdējo bezmaksas semināru “Baumošana, aprunāšana, melošana”. To vadīja lektore Līga Bērziņa, www.uzvediba.lv vadītāja.

Semināra ievadā tika kopīgi meklētas atbildes uz to, kas ir baumošana un kā tā izpaužas. Visbiežākās baumu izpausmes ir runāšana aiz muguras, divkosība, neveselīga greizsirdība un konkurence, kritika un spriedumi bez seguma, privātas informācijas un noslēpumu atklāšana, apzināti sagrozīta vai noklusēta informācija, panākumu piesavināšanās, kļūdu piedēvēšana u.tml. Baumošana veicina naidīgumu, to sauc arī par netiešo vardarbību (indirect bullying), kur parasti ir viens upuris. Parasti baumu mērķis ir radīt upurim trauksmi, nedrošības sajūtu un šaubas par sevi.

Lai gan par baumu upuri tiek izvēlēts viens cilvēks, baumošanas kultūra atstāj ietekmi arī uz apkārtējiem, jo viņi var justies vainīgi un ierauti spēlē, dezorientēti un apjukuši. Par to, ka psiholoģiskais mikroklimats kolektīvā ir pavisam toksisks, liecina fakts, ka pastāv skaidri noteiktumi pēc “subordinācijas’ – kas drīkst runāt, par ko, kā, kas ar ko runā, kas tiek uzskatīts par svarīgu informāciju, zināšanām un patiesību.

Kā tikt galā ar baumošanu? Individuālajā līmenī ir jācenšas vadīt savu reakciju, jāatceras, ka tikai un vienīgi mēs paši esam atbildīgi par to, kā jūtamies. Ja kādam ļaujam sabojāt savu dienu, tad iedodam konkrētajam cilvēkam lielu varu pār savu dzīvi. Tāpēc ir svarīgi spēt sevi kontrolēt dažādās dzīves situācijās, arī tajās, kuras mums nav patīkamas. Ja spējam kontrolēt savu atbildes reakciju, tas nozīmē, ka spējam kontrolēt situāciju, nevis situācija kontrolē mūs.

Kolektīvā, tiklīdz pedagogs to ir pamanījis, tas uzreiz būtu jāpārtrauc, jāaizvieto esošie rituāli ar citiem. Piemēram, ja problēma ir sākumskolā un kāds bērns nāk sūdzēties par kādu citu bērnu, tad var ieviest noteikumu, ka vispirms par to bērnu ir jāpasaka divas labas lietas un tikai tad drīkst sūdzēties. Skolas vidē jau laicīgi dažādu uzdevumu ietvaros var miksēt dabiski izveidojušās mikrogrupas, lai izvairītos no tā, ka viena grupas sevi apzinās kā grupu, tikai izstumjot kādu citu. Vide ir jāveido tāda, lai bērni un jaunieši iepazītu viens otru, viņu stiprās puses, talantus. Tāpat ir jādomā par treniņiem cilvēkiem, kuri cieš no baumām savas uzvedības dēļ – nespējai sekot sociālajām normām, izvēloties nepiemērotu izskatu u.tml., savukārt pārējam kolektīvam būtu jāstāsta par dažādiem iekļaujošajiem aspektiem.

Semināra otrajā daļā lektore pievērsās melu tēmai. Ja aizliedz bērniem melot, viņi iemācās melot nemanāmāk, noklusēt vai izdomāt dažādus iekšējos stāstus. Melošanai ir vairākas izpausmes, piemēram, matemātiskā melošana, kad, salīdzinot ieguvumus pret zaudējumiem, izvēlamies krāpties. Kā nozīmīgākos melošanas iemeslus lektore min vēlmi ieņemt augstāku sociālo status, jo ir vēlme būt pieņemtam, vēlēšanās pasargāt citus no sāpēm, sarūgtinājuma, ir bail no soda, melošana notiek arī, lai attaisnotu citus melus. Tikpat svarīgi, kā saprast, kas liek melot, ir būtiski apzināties, kāpēc izvēlamies to nedarīt un palikt godīgi. Lai labāk izprastu godīgumu, vietnē uzvediba.lv atrodama patiesības metamo kauliņu spēle, kur, uzmetot skaitli no viens līdz seši, ir jāatbild uz konkrētu jautājumu. Piemēram, uzmetot skaitli trīs, jānosauc iemesls, kāpēc ir svarīgi būt godīgam.

Nobeigumā Līga Bērziņa aicināja apzināties, ka nedzīvojam melnbaltā pasaulē un melošana ne vienmēr ir slikta un nosodāma. Būtiskākais ir saprast, kāpēc tas notiek. Tas pats attiecas arī uz baumošanu. Apzinoties problēmas cēloni, iespējams risināt radušos situāciju.

“Gudro vecāku skolas” semināru ieraksti visiem interesentiem ir pieejami www.zrkac.lv sadaļā Vecākiem/Resursi. Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.