17. janvārī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) organizēja cikla “Gudro vecāku skola” otro tiešsaistes semināru – “Draudzēšanās un sadarbības formulas pusaudžiem”. To vadīja lektore Līga Bērziņa, www.uzvediba.lv vadītāja.

Pasākuma ievaddaļā kopīgi tika diskutēts par to, kas ir neveselīga draudzība. Kā izplatītākās parādības tika minēta melošana, cits ģērbšanās stils vai atšķirīgs izskats, necieņas izrādīšana ģimenē, vietas pirkšana mikrogrupā.

“Jauns klasesbiedrs, klašu apvienošana, speciālās vajadzības, atšķirīgs izskats, jauni pedagogi vai bieža pedagogu maiņa, neskaidrība un nenoteiktība – tie ir tikai daži no apstākļiem, kas palīdz veidoties neveselīgām grupām. Savukārt toksiska mikrogrupa ir tāda, kas apvienojusies, lai cīnītos pret ārējo pasauli un parasti prasa iekšēju bezierunu lojalitāti un paklausību,” komentē Līga Bērziņa.

Favorītisms ir viens no ceļiem uz vardarbību, tāpēc, lai gan nevar izvairīties no tā, ka kāds no jauniešiem pedagogam varētu simpatizēt vairāk kā citi, to nedrīkstētu izrādīt. Piemēram, sakot skolēniem, ka “Baibiņa labi paveica šo darbu, dariet kā viņa”, automātiski izveidojas hierarhija. Nosauktā meitene ir hierarhijas augšā, un pārējiem ir jāsaprot, kur šajā vertikālajā hierarhijā atrodas.

Neatkarīgi no tā, vai jaunietis pats ir uzlicis sevi uz pjedestāla vai kāds viņam ir palīdzējis tur nonākt, viņam būs stress, ka kāds no tā var nogrūzt. Diemžēl, kā rāda pētījumi, gadījumos, kad nenobriedušas psihes rokās nonāk pārāk daudz varas, veidojas patoloģiski augsts pašvērtējums. Otra negatīvā iezīme – mazinās empātija. Šāda kombinācija ir destruktīva un kaitē visiem tajā iesaistītajiem.

Pusaudžu un jauniešu vecumā ir svarīgi būt pieņemtam un piederēt kādai grupai. Nereti viņiem ir tik svarīgi saglabāt attiecības, ka tas, kā pret viņiem izturas šajā grupā, kļūst otršķirīgi.

Svarīgi saprast, kādos apstākļos mikrogrupas veidojas. Vai tās apvieno sevī tos, kas pret kaut ko cīnās, vai tās apvieno dalībniekus ar kopīgām interesēm. Pretējā gadījumā, “šķīdinot” mikrogrupas – mākslīgi dalot tās locekļus citās grupās, tam būs maza efektivitāte, ja līdz galam nebūs skaidrs, ar kādiem noteikumiem tās ir sākotnēji veidojušās.

Lai izvairītos no iespējamām vardarbības izpausmēm, ar bērniem var runāt par to, kas ir veselīgas attiecības un draudzība, lai arī viņi paši būtu informēti un zinoši šajos jautājumos. Var diskutēt un izmatot materiālus un spēles, ko ir veidojuši speciālisti. Par bīstamiem signāliem un potenciāli nelabvēlīgas vides veidošanos var liecināt izteiktas negatīvas piezīmes par ārējo izskatu, sačukstēšanās, iesauku došana, klusēšana, neskatīšanās virsū, pārtraukšana teikuma vidū u.tml.

Drošas atmosfēras radīšanai palīdz, ja pusaudzim ļaujam kļūdīties, veidojam šādu “kļūdīšanās kultūru”, akceptējam, ka jaunietis drīkst kļūdīties, jo tā ir daļa no personības veidošanās procesa. Tāpat ir ieteicams atklāti izrunāt lietas, kas nepatīk, veidot arī “konfliktēšanas kultūru”, lauzt mītu par to, ka konflikts ir nedrošs, ka konflikts un debates ir zemē nomests laiks, ka tas tikai sabojā attiecības. Tādējādi jaunieši iemācīsies respektēt citu viedokli, gūt atgriezenisko saiti, konstruktīvi nonākt pie kopēja risinājuma.

“Gudro vecāku skolas” semināru ieraksti visiem interesentiem ir pieejami www.zrkac.lv sadaļā Vecākiem/Resursi. Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.