Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 14. martā sadarbībā ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem jau vienpadsmito reizi rīkoja ikgadējo E-prasmju dienu Zemgales reģiona pedagogiem. Tā notika tiešsaistē.

Pasākuma atklāšanā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzvēra digitālo prasmju nozīmi ikdienas darbībās, kā arī to, ka skolēns var kļūt par prasmīgu tehnoloģiju lietotāju, ja viņam blakus ir prasmīgs pedagogs, kas tās izmanto un pielieto. ZRKAC direktores vietniece Skaidrīte Bukbārde sacīja: “Par digitālo prasmju aktualitāti neviens vairs nešaubās, par to nepieciešamību esam pārliecinājušies pēdējos divus gadus, tāpēc nākamais solis ir iegūtās zināšanas veltīt kompetenču izglītībai.”

Iesākto tematu par digitālajām prasmēm ikdienai un darbam savā uzrunā fokusēja arī Gatis Ozols, VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos. “Jautājums par digitālajām prasmēm vairs nav par to, ka tās ļauj ērtāk saņemt kādus pakalpojums vai ātrāk izpildīt kādas funkcijas. Mainās uzsvars no “ērtāk” uz “vitāli būtiskāk”. Tās ir nepieciešamas, lai spētu konkurēt. Izaicinājums ir veicināt mācīšanos, motivēt pašam sevi pilnveidoties, lai tā kļūtu par neatņemamu ikdienas rutīnas daļu,” nākotnes virzību ieskicēja G. Ozols.

Ja bez digitālajām prasmēm mūsu nākotne vairs nav iespējama, tad jādomā, kā tās izmantot savā labā. Par to, kā ar digitāliem rīkiem veicināt radošu mācību darbu, savās atziņās dalījās Ideju un inovāciju institūta biedrības valdes priekšsēdētāja Elīna Miķelsone. Jāsaprot, ka ar digitālajiem rīkiem ir iespējams atvieglot ne tikai mācību procesu,  bet, nepadarot to sarežģītāku, palielināt radošumu, jo ar tiem var ne tikai trenēt un attīstīt prasmes, bet tikpat efektīvi izmantot, lai skolēniem ļautu pārslēgt uzmanību un nedaudz atpūtināt prātu. Viņa pedagogus iepazīstināja ar iesildīšanās aktivitāšu rīkiem, virtuālajām tāfelēm kopdarbu veikšanai, rīkiem, kas paredzēti mācību filmiņu izveidei, iesaistes, satura uzkrāšanas, pārvaldīšanas un dalīšanās, kā arī apbalvošanas rīkiem. E. Miķelsone arī vērsa uzmanību uz to, ka optimāla ir divu līdz trīs rīku izmantošana mācību procesā, lai tas nekļūtu pārāk apgrūtinoši.

No konkrētu rīku izmantošanas mācību procesā līdz virtuālajiem čatbotiem, kas, pilnīgi iespējams, pēc kādiem desmit gadiem būs pieejami katram pedagogam, un programmām, kas nākotnē spēs mācīt skolēnus. Edgars Čerkovskis, EKA Aprites ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības programmas direktors, EK digitālās ekonomikas eksperts, iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar globālajiem procesiem mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes tehnoloģiju attīstībā. Teiciens par to, ka pārmaiņas nekad nebūs tik lēnas kā tagad, savu aktualitāti tikai nostiprina. Vairāk kā pirms desmit gadiem daudziem tik zināmā Zoom platforma šķita kaut kas tāls, sarežģīts un līdz galam neizprotams, taču mūsdienās daudziem sapulce šajā tiešsaistes vietnē kļuvusi par ikdienišķu parādību.

Tiek prognozēts, ka, mākslīgajam intelektam attīstoties, līdz 2025. gadam vajadzēs pārkvalificēties 50% esošo darbinieku. Kā vēsta Mūra likums, izglītībā lielāks uzsvars būs uz zināšanām un prasmēm, nevis diplomu, jo 60% šodienas skolēnu strādās profesijās, kuras šobrīd vēl nepastāv.

Pasākuma otrajā daļā pedagogi 31 radošajā darbnīcā varēja „audzēt digitālos muskuļus”, lai gūtu jaunas iemaņas un trenētu esošās prasmes. Katram dalībniekam bija iespēja piedalīties trijās darbnīcās, kurās dažādu mācību jomu pedagogi iepazīstināja ar savu pieredzi tehnoloģiju izmantošanā ikdienas mācību procesa organizēšanā klātienē un attālināti mūzikas, dabaszinību, tehnoloģiju, valodu u.c. stundās. Tā pedagogiem bija iespēja uzzināt, kā veiksmīgi izmantot sociālos tīklus, lai veicinātu saziņu ar vecākiem, apgūt iemaņas darbā ar kādu rīku vai programmu, piemēram, interaktīvo darba lapu veidošanas rīku Wizer, video veidošanas programmu Cyberlink PowerDirector, interaktīvu prezentāciju veidošanas rīku Wooclap, Actionbound rīku tiešsaistes spēļu veidošanai u.c. Tāpat pedagogiem bija iespēja vairāk uzzināt par datorvadāmajām tehnoloģijām mācību priekšmetā „Dizains un tehnoloģijas”, kā arī par 3D printēšanu un elektroauto veidošanu. E-prasmju dienā dalībniekiem bija iespēja iedvesmoties no kolēģu pieredzes tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā, apgūt prasmes darbā ar dažādiem rīkiem un programmām, sākot no pirmsskolas līdz vidusskolai.

E-prasmju dienā tiešsaistē piedalījās ap 200 pedagogu un nozares speciālistu no Jelgavas, Jelgavas novada, Aizkraukles, Bauskas, Cēsīm, Dobeles, Jēkabpils, Saldus, Tukuma, Liepājas un citiem novadiem.