Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Zemgales Uzņēmējdarbības centru visas dienas garumā organizēja biznesa atbalsta dienu uzņēmējiem “Biznesa pavasaris”, kas notika klātienē 12. maijā.

Biznesa atbalsta dienu atklāja Jelgavas pilsēta domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Viņš aicināja pamanīt un izmantot iespējas, kas ir mums apkārt – kas vienam šķiet ārā metams, tas kādam citam ir jauna biznesa sākums. Ar pasākumiem uzņēmējdarbības atbalstam iepazīstināja Mairita Pauliņa, ZPR Zemgales Uzņēmējdarbības centra vadītāja. “Veiksme ir pareizo apstākļu sakritība un Zemgalei kā reģionam ir daudz priekšrocību, ko var izmantot sava biznesa attīstībai. Šeit ir pieejams pašvaldības atbalsts, iespēja izmantot intelektuālo potenciālu, sadarbojoties ar LLU zinātniekiem, izmantot Biznesa inkubatora pakalpojumus un aktīvi iesaistīties arī citās aktivitātēs, kuras uzņēmējiem ir pieejamas – izstādes, konkursi, programmas un finanšu instrumenti, ” sacīja M. Pauliņa

Savukārt par aktuālajām tendencēm ekonomikas attīstībā, Eiropas zaļo kursu un to, kādas biznesa idejas iespējams attīstīt šajā virzienā, stāstīs bankas “Citadele” ekonomists, Mārtiņš Āboliņš. “Pēc Covid-19 pandēmijas “ekonomiskā atkopšanās” Latvijā nav notikusi vienmērīgi, lai arī kopumā skatoties, tā ir bijusi gana strauja. Ukrainas karš ir vēl viens iemesls, kāpēc ātra ekonomiskā izaugsme nav gaidāma. Tieši pretēji – pasaulē kopumā cenas dažādām izejvielām un resursiem ir strauji augušas. Diemžēl arī energoresursu cenas tuvākajā laikā nemazināsies, tāpēc noteikti būs nepieciešams valsts atbalsts,” norādīja ekonomists.

Turpinājumā ar savām atziņām par “zaļo” pārmaiņu modeli uzņēmumā dalījās biedrības “Zinis” vadītāja Vita Brakovska. Lai varētu īstenot “zaļo” pārmaiņu modeli ir jādomā vairākos virzienos. Viens no tiem – sociālā ietekme, to, kādi ieguvi būs, kā būt sociāli atbildīgiem, padarot visu sabiedrību labāku. Respektīvi, sniedzot tai ne vien konkrēti “taustāmu” labumu, bet arī domājot par pilsoniskuma, drošības, patriotisma vai citu vērtību stiprināšanu, izrādot atbildīgu rīcību par vidi un cilvēkiem apkārt.

Tikpat nozīmīgs kā cilvēciskais aspekts ir planētas nākotne un mūsu ietekme uz vidi. Tas sevī iekļauj gan ekoloģiskās pēdas mazināšanu, aktivitātes, resursu izmantošanai, lai domātu par ilgtermiņa patēriņu, sadarbība ar partneriem, kas arī domā par līdzīgām vērtībām, ir ar labu un “zaļu” reputāciju.

Inga Uvarova, Banku augstskolas lektore, aprites ekonomikas eksperte un SIA “Artsmart” valdes locekle kliedēja mītus par “zaļo” uzņēmējdarbību. “Zaļais virziens” ir modes lieta. Ņemot vērā ekoloģisko situāciju pasaulē, ir mainījušies paradumi un arī vērtības, līdz ar to būt “zaļam” – tā ir nepieciešamība. Jaunas tehnoloģijas un biznesa rīki ļauj izmantot “zaļā” biznesa principus dzīvē. Piemēram, izmantot iepakojuma materiālus, kas ir dabai draudzīgi, radīt jaunus produktus no ražošanas atlikumiem.

Turpinājumā Biznesa dienas apmeklētajiem bija iespēja iedvesmoties no gan no pieredzējušiem uzņēmējiem, gan tiem, kas nesen darbojas biznesa pasaulē. Ar savām atziņām par nākotnes perspektīvām ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai dalījās Ilze Priževoite no SIA “Karameļu darbnīca”, skolēni no mācību uzņēmuma “LietuVieta” stāstīja par dabai draudzīgu produktu ražošanu, savukārt par modi un kā to mainīt – Katrīna Resne no uzņēmuma SIA “Rosafella”. K. Resne stāstīja par ilgtspējīgu modi, kurā tiek izmantotas dabiskas auduma šķiedras, veidiem, kādu kaitējumu nodara sintētisko šķiedru izmantošana, tekstila krāsošana, kas rada nopietnu kaitējumu videi. Tāpat par darba apstākļiem apģērbu izgatavošanā, kas trešajās pasaules valstīs, kur tie tiek izgatavoti, neatbilst ne vien drošības prasībām, bet arī ētiskiem apsvērumiem.

“Vislielākais izaicinājums ir atrast to līdzsvaru starp peļņas gūšanu un atbildību starp vides un sociālo ietekmi. Lai arī izmantojamam dabiskus produktus, domājam kā izmantot ražošanas atlikumus, tomēr ir lietas, pie kurām joprojām strādājam un domājām, kā tās risināt zaļāk,” akcentēja I. Priževoite.

Dalībniekiem Vitas Brakovskas un SIA “Signum” uzņēmēja Andra Upenieka vadībā bija iespēja praktiski darboties, radot inovatīvas idejas un transformējot ražošanas atlikumus jaunos pielietojuma veidos.

Pēc uzlādējošajiem pieredzes stāstiem dalībnieki individuālās konsultācijās izmantoja ekspertu zināšanas, lai saņemtu padomus un ieteikumus par dažādām aktuālām tēmām: grāmatvedību, valsts atbalsta iespējām, finansējuma iegūšanu un piesaisti, aprites biznesa modeļa inovācijām, starptautiskām sadarbības formām, kā arī LIAA atbalsta programmām. Visas dienas garumā interesentiem bija iespēja izmantot specialistu palīdzību, lai aktivizētu e-parakstu un e-adresi, kas no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām – uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām u. tml.

Pasākums tika organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0003 “Uzņēmējdarbība Zemgalē” ietvaros, un to finansēja Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.