Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs sadarbībā ar Jelgavas pilsētas izglītības iestādēm un mācību jomām š. g. 8. jūnijā pl. 10.00 – 13.00 organizēja mācību gada noslēguma semināru. Tas notika klātienē ZRKAC. Pasākumā piedalījās 135 pedagogi.

Semināra mērķis - Jelgavas pilsētas izglītības iestāžu dalīšanās pieredzē, kas gūta, īstenojot pārmaiņas izglītībā.

Pasākuma pirmajā daļā pedagogi noklausījās Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāja, psihoterapeita Artūra Miksona lekciju “Krīžu emocionālās aizsargreakcijas”. Laikā, kad ierasti mierīgā dzīve, šķiet, apmetusi kūleni, ir vērts padomāt, ko darīt katram individuāli, lai adaptētos krīzes situācijai psiholoģiski. Iespējamas attīstības krīzes (bērnudārzs, skola, pubertāte, universitāte, darbs, attiecības, bērna piedzimšana u.c.) un traumatiskas krīzes (slimība, šķiršanās, zaudējums, katastrofa, negadījumi u.c.). Lektors akcentēja, ka krīze ir dzīves pieredze, reakcija uz trauksmes pilnu dzīves notikumu, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Krīzei ir potenciāls attīstīt jaunu (labāku) līdzsvaru. Šādos gadījumos jācenšas pieņemt situāciju, gūt no tās mācību un rīkoties racionāli. Esam dažādi pēc temperamenta, dzīves pieredzes un arī risinājumus redzam atšķirīgi. A. Miksons pastāstīja par aizsardzību – kā tiekam galā ar emocijām, un vērsa uzmanību uz  robežu noteikšanu, tādējādi cienot vienam otru.

Otrajā daļā izglītības iestādes un pedagogi dalījās pieredzē par veiksmēm un meklējumiem pēdējos divos mācību gados. Darbnīcā “Mācību iestādes pieredze” Jelgavas 4. sākumskolas direktore Agita Lundberga un direktores vietniece Daiga Kravale stāstīja par pedagogu sadarbības formām - mācību satura plānošanu, diferencēta mācību satura pārbaudes darbu veidošanu, savstarpējo mācību stundu vērošanu. Bija iespēja iepazīties ar Jelgavas Centra pamatskolas pieredzi, kā, savstarpēji sadarbojoties skolas vadības komandai ar skolotājiem un skolotāju palīgiem, tiek veidota un koordinēta sistēma, kurā ikvienam skolēnam tiek sniegts viņam nepieciešamais atbalsts. Par Jelgavas Centra pamatskolas komandas darbu skolēnu atbalsta sistēmas veidošanā stāstīja skolas direktore Agita Ozoliņa un direktores vietniece Agnese Veidemane. Jelgavas Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Evija Slokenberga un skolotāja Liene Krieviņa darbnīcā “Pārmaiņu process Jelgavas Valsts ģimnāzijā” iepazīstināja ar pieredzi, kurai pamatā ir Karla Rodžersa teiktais: “Es zinu, ka es nevienam neko nevaru iemācīt. Es varu tikai nodrošināt vidi, kurā viņš var mācīties.” Jelgavas Valsts ģimnāzijā skolotājiem ir nodrošināta vide, kurā var mācīties, un skolotāju mācīšanās grupās šeit tiek īstenota jau 10 gadus, tāpēc darbnīcā varēja gūt vērtīgus ieteikumus, kā organizēt skolotāju mācīšanos, lai īstenotu pārmaiņas.

Liela pedagogu interese bija par “Atgriezeniskās saites paņēmienu rokasgrāmatu skolotājiem”. Tās autore Aleksandra Ruskule (Jelgavas 5. vidusskola) iepazīstināja ar digitālo "Atgriezeniskās saites paņēmienu rokasgrāmatu skolotājiem", kurā  atlasīti un sagrupēti 111 AS paņēmieni, ko skolotāji var izmantot gan attālinātam mācību procesam, gan darbam klātienē. Rokasgrāmata ikvienam interesentam pieejama vietnē “Metodiskie dārgumi” šeit.

Darbnīcā “Jelgavas Pārlielupes pamatskolas pieredze” Jelgavas Pārlielupes pamatskolas skolotājas Gita Zikunova un Jeļena Fjodorova dalījās ar idejām, kā aktīvā darbībā realizēt mācību procesu dažādos mācību priekšmetos sākumskolā. Savukārt Olga Fjodorova, runājot par savu pieredzi modulī “Pārvietošanās ar braucamlīdzekļiem”, akcentēja skolēnu drošības jautājumus, jo skolēni ļoti bieži uz skolu dodas ar velosipēdiem, tādēļ ir svarīgi, lai tas būtu droši - viņi tajā brīdī iekļaujas ceļu satiksmē un atbild ne tikai par savu rīcību, bet ar savu braukšanas stilu ietekmē pārējos satiksmes dalībniekus.

Divās darbnīcās pedagogi guva ierosmi veidot digitālās spēles un izmēģināja praktiski pielietot jauniegūtās zināšanas. Tā darbnīcā “Digitālo mācību materiālu veidošana un izmantošana izglītības procesā” bija iespēja iepazīties ar pirmsskolas izglītības iestādes “Kāpēcīši” skolotājas Marinas Freibergas veidoto spēli un praktiskā darbībā apgūt iemaņas pašam savas spēles veidošanā. Daudzus pedagogus pulcēja arī darbnīca “Platformas digitālo mācību spēļu izveidei”. Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotājas Gunita Butāne un Līva Siliņa piedāvāja iepazīties ar platformām, kurās skolotājs ātri var pārveidot uzdevumu digitālā spēlē: wordwall.net, quizizz.com, genial.ly, learningsapp.org un liveworksheets.com.

Sporta diena Jelgavas Centra pamatskolā ir tradicionāls pasākums, kurā sporto visa skola. Par to, kā tiek plānotas aktivitātes, lai visiem skolēniem būtu iespēja piedalīties, stāstīja Jelgavas Centra pamatskolas skolotājas Inta Gurkle, Aira Dēdele un Larisa Drusta.

Mūsdienīgā izglītības procesā skolēnam jādod iespēja pārdzīvot mācīšanos kā sev nozīmīgu, apgūstot tādu saturu, kas viņam svarīgs, un attīstot arī sadarbības prasmes. Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas skolotājas Aija Smagare, Elita Škinča un Ludmila Ragucka-Ragovska dalījās pieredzē darbnīcā “Skolēnu aktīvās darbības organizēšana sākumskolas posmā”.

Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas skolotājas Mārīte Jevstigņejeva, Antoņina Kolosova, Anda Vainovska, Irina Bistrova, Svetlana Rjabeva, Olga Dubrovska, Ineta Šteinberga bija sagatavojušas pieredzes stāstu, kā tiek organizēta un noris skolēnu aktīva darbība vizuālās mākslas, literatūras, mūzikas, teātra mākslas stundās speciālās izglītības programmās. Ar to varēja iepazīties darbnīcā “Skolēnu aktīva darbība kultūras un pašizpausmes mākslā mācību priekšmetos”.

Darbnīcā “Dažādas prasmes, ko attīstīt dabaszinātņu mācību priekšmetos” Jelgavas valstspilsētas Dabaszinātņu jomas vadītāji Kārlis Daģis (Jelgavas Valsts ģimnāzija) un Agija Lāce (Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija) kopā ar dalībniekiem apskatīja metodes un uzdevumus, kas prasa no skolēniem gan zināšanas, gan prasmes.

Kristīne Bļujus, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja, vadīja darbnīcu “Teātra māksla - iespējas un izaicinājumi”. Viņa iepazīstināja ar savu pieredzi teātra mākslas pasniegšanā. K. Bļujus parādīja integrēšanas iespējas, piemēram, vizuālajā mākslā afišu noformēšana, dizainā un tehnoloģijās – masku gatavošana. Dalībnieki tika iesaistīti darbībā, izspēlējot etīdes.

Latviešu valodas skolotājiem bija iespēja iesaistīties sarunu un pieredzes darbnīcā valodu jomā "Es daru tā". Inga Strode, Jelgavas valstspilsētas Valodu jomas vadītāja, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja, aicināja kolēģus uz sarunu par kompetenču pieejā noderīgām metodēm un paņēmieniem, ko veiksmīgi izmanto latviešu valodas stundās.

Jelgavas pamatskolas "Valdeka"- attīstības centra direktores vietnieces Līga Gutnika un Skaidrīte Čerevko darbnīcā “Dažādības atpazīšana un respektēšana iekļaujošas izglītības veidošanā” runāja par iekļaujošas izglītības pieeju izglītības iestādē, iepazīstināja ar labās prakses piemēriem, kā arī sniedza ieteikumus, kā izglītības iestādē atpazīt bērnu un jauniešu dažādās vajadzības.

Darbnīcā “Starptautiskā bakalaurāta pieredze matemātikas mācīšanā” Margita Jirgensone, Matemātikas jomas vadītāja, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotāja, akcentēja pētniecības prasmes, starppriekšmetu saikni un globālos kontekstus, mācot matemātiku. Pedagogi uzzināja, kā notiek vērtēšana pēc A, B, C, D kritērijiem.

Darbnīcu “Kā plānot mācību saturu datorikā? Algoritmi ikdienā” vadīja Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Inita Jankeviča. Viņa dalījās pieredzē, kā var realizēt tematu par algoritmiem 7. klases datorikas stundās, kurās skolēni, sadarbojoties pāros, gūst priekšstatu par to, kas ir algoritmi un kā tos saskatīt ikdienā, piemēram, ceļā uz konkrētu mācību kabinetu. Pedagogiem bija iespēja pašiem izstrādāt algoritmus un pārliecināties, vai tie darbojas, kā iecerēts.

ZRKAC Zaļajā bibliotēkā notiek mērķtiecīga izglītošana par ekoloģiskajiem jautājumiem, dabas saudzēšanu un zaļāka dzīvesveida popularizēšana. Bibliotēkas vadītāja Vija Rimdenoka pastāstīja par Zaļās bibliotēkas aktivitātēm. Veldzējoties ar piparmētru limonādi, dalībnieki vēroja, kā bibliotekāre Olga Grundāne gatavo ziedi no ārstniecības augiem.  Pedagogi apskatīja ārstniecības telpaugu kolekciju, garšaugu un ārstniecības augu dārziņu.

Lai gūtu gandarījumu no paveiktā, darbs jādara ar prieku. Tam ir būtiska nozīme arī mācību procesā. Reizēm pietiek tikai paskatīties uz ierasto no cita skata punkta, lai ikdienā atrastu prieka zibsni. Kopēja dalīšanās pieredzē, apstiprinājums no kolēģiem var būt kā lielisks motivators profesionālajai izaugsmei. Kopā mācoties, var sasniegt vairāk!