Valsts valodas dienā – 15. oktobrī jau astoto reizi norisinājās pasaules diktāts latviešu valodā. Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) piedāvāja diktātu rakstīt manuāli – ar roku, ierodoties klātienē, Svētes ielā 33. Kopīgi pieslēdzoties LTV1 tiešraidei, iespēju rakstīt diktātu, izmantoja deviņpadsmit jelgavnieki, no kuriem jaunākā dalībniece šobrīd mācās piektajā klasē, savukārt pieredzējušākajai ir 65 gadi. Aktīvākas diktāta rakstījās bija sievietes, taču dalībnieku vidū bija arī divi vīrieši, no abiem Jānim šī bija pirmā reize. “Mani meita pierunāja atnākt, tomēr pašam jau arī ir interese, kāpēc gan lai nepamēģinātu? Latviešu valoda sadzīvē un ikdienā bieži vien ir atstāta novārtā. Visur ir ārzemju valodas, arī veikalā ieejot, lasi uz iepakojuma, tur kaut kur maziem burtiņiem kaut kas ir arī latviski,” pārdomās dalās Jānis.

Jaunākā dalībniece Eva piedalās jau otro reizi, taču pirmo reizi diktātu rakstīs ar roku. Diemžēl, iepriekšējo reizi, rakstot datorā, notikusi tehniska ķibele, kuras dēļ, iesniegšanas brīdī viss teksts pazudis. Tāpēc šodien viņa ir apņēmības pilna paveikt iecerēto līdz galam. Lai gan esot arī neliels uztraukums, savas latviešu valodas prasmes viņa vērtē kā labas.

“Es piedalos jau ceturto vai piekto gadu, īsti neatceros. Abas ar māsu pēc tam salīdzinām rezultātus, parasti man ir nedaudz labāks rezultāts par viņu,” smaidot atklāj Mairita, “Man patīk ar roku rakstīt, ikdienā tāpat daudz sanāk klabināt datorā.”

Arī Iveta piekrīt Mairitai, uzsverot, ka viņai rakstīšanas process raisa pozitīvas sajūtas. Man ļoti patika glītrakstīšana un arī kaligrāfija. Tagad jau ir maz to iespēju rakstīt ar roku, visur tehnoloģijas. Man gan ir viena draudzene, kurai es rakstu vēstules ar roku, jo viņa neatzīst jaunās ierīces. “Domāju, ka lai gan tagad rakstīšana ir mazliet atstāta novārtā, gan jau tas mainīsies, kā tas ir ar daudzām lietām – pēc kāda laika atgriežas atpakaļ,” viņa ir pārliecināta.

Pēc diktāta uzrakstīšanas dalībnieki atzīst, ka ir gandarījums kā pēc labi padarīta darba. “Sajūta ir laba. Esmu piedalījies divas reizes, domāju, ka nākošgad arī to darīšu. Izvēlos rakstīt ar roku, jo domāju, ka datorā nevarētu paspēt,” savās sajūtās pēc diktāta uzrakstīšanas dalās Toms. Viņu papildina draudzene Elīna: “Man arī patīk klātienē rakstīt, es laikam esmu tāds veco laiku cilvēks, lai gan šoreiz diktāts bija grūtāks, nekā iepriekšējā gadā, tad noteikti nebūs šķērslis piedalīties arī nākamgad.”

Atgādinām, ka šogad VIII pasaules diktātu latviešu valodā dalībnieki savas zināšanas pārbaudīja, rakstot žurnālista un rakstnieka Osvalda Zebra sacerētu tekstu “Krāsaina pasaule virs pelēkiem jumtiem”, savukārt to diktēja Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška. Jāpiebilst, ka dalībnieki saņēma arī apliecinājumus, ka piedalījās VIII pasaules diktātu latviešu valodā diktāta rakstīšanā.