Skolotājs un viņa labsajūta ceļā uz Ziemassvētkiem

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) 29. novembrī Jelgavas valstspilsētas pedagogus un izglītības darbiniekus ar iedvesmojošu lekciju „Trīs rieksti pelnrušķītei. Skolotājs un viņa labsajūta ceļā uz Ziemassvētkiem” izglītoja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, docētāja Gunta Ancāne.

Lektore iesāka ar to, ka ārsti ir gatavi izrakstīt tabletes jebkuriem simptomiem, bet ir daudz problēmu, kuras ar tableti nav iespējams atrisināt – problēmas, kuru iemesls ir nesakārtota emocionālā vai sociālā veselības komponente. Emocionālās labsajūtas trūkums var novest pie veselības traucējumiem gan ķermenī (psihosomatiskas saslimšanas) , gan psihē (emocionālie, uzvedības vai kognitīvie traucējumi).

Psihiski vesels cilvēks ir fiziski veselāks, aktīvāks, vairāk pelna un vairāk spēj sniegt sabiedrībai. Piemēram, darbīgs, aktīvs un vesels darba devējs ap sevi pulcē saliedētu kolektīvu un darbs ir produktīvāks.

Viens no biežākajiem psihiskās veselības traucējumu iemesliem ir stress, kas noved pie paaugstinātas aktivitātes tajos smadzeņu reģionos, kas atbild par dusmām, un bremzē smadzeņu intelektuālos procesus.

Psihiski veseli cilvēki saprot, ko viņi grib un ko negrib, kas viņiem patīk un kas nepatīk. Tāpēc arī skolās ir svarīgi mācīt bērniem pašcieņu un sava viedokļa aizstāvēšanu – īpašības un spējas, kas latviešu tautas dziesmās un kultūrā bieži vien atstātas novārtā, vai pat aktīvi slāpētas.

Lektore arī aicināja ierobežot deminutīvu un ciešamās kārtas lietošanu sarunās. Šie ieradumi devalvē lietu un personu vērtību, uz kuriem tiek attiecināti, tai skaitā arī, ja vēršam tos pret sevi pašu.

Kopā ar pedagogu auditoriju lektore analizēja fragmentus no filmas par Pelnrušķīti, lai demonstrētu, kā psihiski veselais Pelnrušķītes tēls spēj saglabāt autonomiju pār savu dzīvi pretstatā psihiski traumētajam bārenītes tēlam, kura neuzticas ne sev ne apkārtējai pasaulei un tai pat laikā ir atkarīga no citiem un pasīva sava likteņa lemšanā.

Būsim reālisti – mazāk uztrauksimies par lietām, kas varētu notikt. Tas palīdzēs labāk tikt galā ar to, kas patiešām notiek, un audzēt savu stresa noturību, jo stress apjomā, ko spējam menedžēt, palīdz sasniegt labsajūtu.



 

 

Atgriezties