30. maijā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notika seminārs “Uzņēmējdarbības vide pēdējos 100 gados: ko varam mācīties no pagātnes, skatoties nākotnē”. To vadīja vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks Dr. hist. Gatis Krūmiņš.

Gatis Krūmiņš kopā ar starptautisku zinātnieku komandu veicis Baltijas valstu IKP un citu kvantitatīvo datu (demogrāfija, tautsaimniecības nozares, reģionālās atšķirības) apzināšanu un apkopošanu. Klātesošie tika iepazīstināti ar rezultātiem, gūstot atbildes uz jautājumiem, kādēļ Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītājs uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir zemākais Baltijas valstu vidū un kas būtu jādara, lai situāciju mainītu.

Dalībnieki noskaidroja, ka pēdējo 100 gadu laikā Latvijas uzņēmējdarbības vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Lai gan 20. gadsimta sākumā Latvija bija viena no ekonomiski attīstītākajām Baltijas valstīm, PSRS okupācijas periods un 90. gadu pārmaiņu laiks kavēja pilnvērtīgu attīstību.

90. gados Latvijā investīcijas izglītībā un zinātnē bija nepietiekamas, kā rezultātā augstskolu reformu īstenošana un jaunu ideju ieviešana noritēja gausi, negatīvi ietekmējot mūsu valsts ekonomisko izaugsmi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu.

Gatis Krūmiņš uzsvēra, ka pēdējo 30 gadu laikā Baltijas valstis kopumā ir piedzīvojušas strauju ekonomisko izaugsmi, lai gan Latvija kaimiņvalstu vidū šobrīd ieņem trešo vietu pēc IKP rādītāja uz vienu iedzīvotāju. Taču šī izaugsme nav bijusi vienmērīga, jo īpaši salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, kuras agrāk un efektīvāk īstenoja reformas izglītībā un zinātnē.

Pētnieks norādīja, ka Baltijas reģiona ekonomiskā izaugsme ir skaidrojama ar diviem dažādiem posmiem PSRS okupācijas laikā – līdz 70. gadu vidum IKP rādītājs piedzīvoja strauju izaugsmi, bet pēc 1975. gada ekonomiskā attīstība sāka stagnēt. Savukārt, līdz ar PSRS sabrukumu un neatkarības atgūšanu 1991. gadā, Latvijā atkal norisinājās strauja ekonomiskā izaugsme.

“Mums pietrūkst ilgtermiņa domāšanas kultūras”, pauda G. Krūmiņš, uzsverot, ka no vēsturiskās pieredzes varam mācīties, cik liela nozīme ir tieši ilgtermiņa investīciju stratēģijai izglītībā un zinātnē, kas ir būtisks stūrakmens konkurētspējīgas ekonomikas nodrošināšanai.