11. martā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notika pedagogiem veltīts pasākums “#DigiDIENA 2025”, gūstot aktuālākās zināšanas par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu izglītībā, drošību un labbūtību digitālajā vidē.

Pasākuma “#DigiDIENA 2025” mērķis bija pedagogu digitālo prasmju pilnveide mākslīgā intelekta izmantošanā, mācību satura plānošanā un īstenošanā, noskaidrojot mākslīgā intelekta attīstības tendences, piedāvātās iespējas, riskus un ietekmi uz ikvienu indivīdu. Šī gada pasākuma tēma bija “Drošība un digitālā labbūtība mākslīgā intelekta laikmetā”.

Pedagogiem bija iespēja noklausīties divas teorētiskas lekcijas un piedalīties praktiskās darbnīcās, iepazīstot un izmēģinot jaunākos mākslīgā intelekta digitālos rīkus, noskaidrojot kiberuzbrukumu un krāpniecības riskus, kā arī uzzinot par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītības iestādes vadībā un mācību procesā.

Pasākums sākās ar konferenci, kurā uzstājās divi lektori:

• “Tilde” biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš vadīja lekciju “Mākslīgā intelekta dilemmas – vairāk jautājumu nekā atbilžu”. Tika aplūkoti jautājumi par MI pieņemto lēmumu caurskatāmības problēmu, datu privātumu MI vidē, cilvēku kritiskās domāšanas nepieciešamību, MI radītajiem nodarbinātības draudiem, drošības riskiem, ietekmi uz vidi, atbildības uzņemšanos, aizspriedumu un neobjektivitātes klātesamību MI modeļos.
• Valērijs Dombrovskis, Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas dibinātājs un grāmatas “KIBER ES. Viss par kiberpasauli” autors, aktualizēja tēmu “Digitālās identitātes loma jaunās paaudzes attīstībā”. Klātesošie tika informēti par digitāli sociālo tehnoloģiju lietotājiem un viņu pasaules uztveres atšķirībām, psiholoģiskajiem mijiedarbības veidiem, identitātes veidojošo kodolu versijām, īpaši uzsverot apzinātas rīcības un konkrēta mērķa nozīmi tehnoloģiju lietošanas procesā.

Turpinājumā pedagogiem bija iespēja piedalīties kādā no 7 praktiskajām darbnīcām:

• Kaspars Kauliņš vadīja darbnīcu “Digitālā transformācija, mākslīgais intelekts – kas par to jāzina izglītības iestāžu vadītājiem?”. Tajā izglītības iestāžu vadītāji guva ierosmes, kā sagatavoties nākotnei, kurā dominēs digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, noskaidrojot, vai izglītības iestāde ir gatava pārmaiņām, ko ievieš tehnoloģiju radītās iespējas un izaicinājumi.
• IT Izglītības fonda “Start(IT) tehnoloģiju bibliotēkas” mentores Grietas Veinbergas vadībā norisinājās darbnīca “Projekta “Start IT izglītības tehnoloģiju bibliotēka” iespējas”. Tajā datorikas skolotāji iepazina Photon robotus – interaktīvus izglītojošus rīkus, kas palīdz bērniem un pieaugušajiem apgūt programmēšanas pamatus aizraujošā veidā. Darbnīcas dalībnieki apguva šo robotu programmēšanas iespējas un iesaisti dažādu uzdevumu risināšanā, tādējādi sekmējot skolēnu loģisko domāšanu un radošumu.
• Aļona Irmeja, Ph. D., LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docente, grāmatvede, uzņēmēja, nodokļu konsultante, dalījās zināšanās par tēmu “Finanšu krāpniecība: kā mākslīgais intelekts maina spēles noteikumus?” Darbnīcā tika aplūkoti populārākie krāpšanas mehānismi, uzzinot, kā atpazīt un novērst finanšu krāpniecības riskus, pasargājot sevi un citus.

• CERT.LV ekspertes Dana Ludviga un Daina Ozoliņa vadīja darbnīcu “Praktiskā kiberincidenta izmeklēšanas izspēle”, kuras pirmajā daļā dalībnieki iepazinās ar izplatītākajiem kiberuzbrukumu veidiem un uzbrucēju izmantotajām metodēm, noskaidrojot efektīvus paņēmienus, kā no tiem pasargāties, tostarp izmantojot praktiski noderīgus bezmaksas digitālos rīkus. Savukārt otrajā daļā tika izspēlēta kiberdrošības incidenta izmeklēšanas spēle “Atrodi hakeri”, iejūtoties kiberdetektīvu lomā, interaktīvā veidā analizējot uzbrukuma gaitu kādam starptautiskam uzņēmumam un noskaidrojot vainīgo.
• Latvijas Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja, medijpratības speciāliste Liene Valdmane aktualizēja tēmu “Mākslīgais intelekts degpunktā”. Darbnīcas dalībnieki tika mudināti pārdomāt, kādas izmaiņas šobrīd norisinās pasaulē, kā tās ietekmēs nākotni un kā neapjukt MI radītajās iespējās un vienlaikus – apdraudējumos. Īpaša uzmanība tika pievērsta MI stiprajām un vājajām pusēm pedagoga darba atbalstā un skolēnu zināšanu apguves procesā.
•  Datorikas, programmēšanas un tehniskās grafikas skolotājs Uģis Pekša vadīja darbnīcu “Mākslīgā intelekta izmantošana mācību procesā – teorija un prakse”, aplūkojot MI sniegtās iespējas informācijas analīzē un izvērtēšanā, vienlaikus izzinot MI asistentu konfigurēšanas variantus atbilstoši specifiskām vajadzībām. Dalībnieki iepazina MI rīku izmantošanas iespējas izglītībā – kontroldarbu veidošanā un pārbaudes darbu labošanā –, tostarp diskutējot par MI ģenerētu tekstu atpazīšanas metodēm. Noslēgumā tika apspriests MI attīstības potenciāls un nākotnes iespējas dažādās jomās.
• Rīgas Metālapstrādes profesionālās vidusskolas informātikas skolotāja Ruta Oša vadīja darbnīcu “Mākslīgā intelekta rīku izpēte un praktiskie uzdevumi”, aicinot izpētīt dažādus rīkus tekstu, vizuālo materiālu, prezentāciju un mūzikas radīšanai. Dalībniekiem bija iespēja noskaidrot, kā MI var atbalstīt satura veidošanu, atvieglojot pedagogu ikdienas darbu. Klātesošie praktiski izmēģināja dažādus MI risinājumus, izprotot to darbības principus.

Telpu vizuālo noformējumu papildināja pirmsskolas izglītības iestādes “Ķipari” bērnu un vecāku radītie roboti, kas lieliski akcentēja pasākuma tematiku.

ZRKAC izsaka pateicību ikvienam pasākuma dalībniekam un apmeklētājam par aizrautību, interesi un dalīšanos zināšanās par mākslīgā intelekta rīku iekļaušanas iespējām mācību satura plānošanā un īstenošanā.